Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no
8. novembra aicina apmeklētājus uz izstādi Satversme 100+. Tā aplūkojama LNVM izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32.
Izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām.
Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs.
Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru un deputātu diskusijas mūsdienīgā veidolā un interpretācijā iedzīvinājuši pazīstami Latvijas teātru aktieri.
Apmeklētāji varēs izzināt Latvijas pamatlikumu ne tikai ar muzeja priekšmetu, bet arī ar interaktīvu taktilo elementu palīdzību, iedziļināties agrāko gadsimtu nevienlīdzīgo vēlēšanu principos un, izmantojot Satversmē ierakstītās pilsoņu tiesības, piedalīties improvizētos balsojumos par 2022. gadā aktuāliem politiskiem jautājumiem. Izstādē iekļauta arī neliela vēsturiska atsauce uz darba vidi, kādā strādāja Satversmes komisija, senajam Brīvības bulvāra nama telpu interjeram veidojot saspēli ar jaunveidotajiem izstādes elementiem.
Izstādes saturu veidojuši LNVM speciālisti Imants Cīrulis, Toms Ķikuts un Arnis Strazdiņš, bet tās mākslinieciskās koncepcijas un dizaina autors ir režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.
Izstādei “Satversme 100+” sagatavota izglītojošā programma, kas papildina vēstures un sociālo zinību apguvi, tādēļ LNVM aicinās uz kopīgu darbošanos izstādē arī pamatskolas un vidusskolas vecuma skolēnus.
Izstādē plānoti vairāki tematiski pasākumi. Kā pirmais no tiem 9. novembrī plkst. 17.30 notiks lektorijs “Satversmes “oriģināls”: nozīme, meklējumi, atradumi”, kurā piedalīsies LU Juridiskās fakultātes lektors un Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš.
Ekskursijas izstādē tās veidotāju vadībā notiks valsts svētku dienā – 18. novembrī plkst. 13.00 un 16.00, 19. novembrī plkst. 12.00 un 26. novembrī plkst. 12.00.
Saziņai:
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. +371 67221357, +371 26341556,
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMuzejs
_________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība - tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.