2024. gada jūnijā Latvijas Kultūras akadēmiju absolvēja 15 jaunie speciālisti atjaunotajā studiju programmā “Kultūras un mākslas pārvaldība” (iepriekš – “Kultūras menedžments”). Absolventu veikums, izstrādājot maģistra darbus, uzrāda spēcīgas pētnieku un praktiķu paaudzes ienākšanu Latvijas kultūras nozarē.
Pētījumu temati skāra dažādus kultūras un mākslas sektorus – filmu industriju, akadēmisko mūziku, radošos kvartālus, muzejus, repa scēnu, dizainu, amatniecību u.c. Darbos analizētie teorētiskie koncepti bija saistīti ar pārvaldības pieejām gan projektu, gan organizāciju, gan reģionu kultūras pārvaldības līmenī, tāpat arī tika pētīts darbs ar auditoriju, mākslinieku karjeras veidošana, zīmolvedība, piekļūstamības aspekti u.c. Maģistra darbos analizētas tādas organizācijas kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas starptautiskais kino festivāls, Tallinas ielas kvartāls, MAD Starptautiskā Dizaina vasaras skola, VISA “Latvijas Koncerti”, Limbažu novada Kultūras pārvaldes institūcijas u.c. Vairākus no darbu autoriem komisija aicināja turpināt dalīties ar pētījumu rezultātiem gan izpētītajās organizācijās, gan sagatavojot akadēmiskas publikācijas (zinātniskos rakstus), gan daloties zināšanās ar ieinteresētajām pusēm dažāda veida semināros un lekcijās.
“Kopumā šī gada absolventi parādīja sevi ne tikai kā spilgtas personības, zinošus un pieredzējušus praktiķus, bet radīja arī spēcīgu grupas un atbalsta sajūtu cits citam. To, pirmkārt, apliecina tas, ka vairāk kā 80% no tiem, kas programmā iestājās, to arī paredzētajā laikā pabeidza. Otrkārt, to apstiprina arī maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas pozitīvie vērtējumi noslēguma darbiem – pieci absolventi studijas noslēdza ar izcilu vērtējumu. Aizstāvēšanā bijām iedvesmoti klausīties par novatorisku konceptu aprobāciju kultūras nozarē (piemēram, par hibrīdorganizāciju koncepta piemērošanu radošajiem kvartāliem vai Latvijas filmu, raidījumu un seriālu antifanu izpēti), tāpat arī praksē un pieredzē balstītu parādību spēcīgu teorētisku analīzi (piemēram, muzeju tiešsaistes kopienu pētniecību, elastīgās un hibrīdās projektu vadības pieejas piemērošanu kultūras nozares specifikai (filmu festivālu menedžmentam) vai operteātru digitālās transformācijas iespējas). Kopumā esmu ļoti gandarīta par studentu veikumu un pateicīga par iespēju strādāt ar tik ieinteresētiem jaunajiem profesionāļiem,” atzīst programmas direktore, docente Kristīne Freiberga.
Pilns programmas absolventu un aizstāvēto maģistra darba tematu saraksts:
- Artūrs Apsītis “Digitālā transformācija operteātru pārvaldībā Eiropā”
- Sabīne Grase “Organizācijas izturētspēja mūzikas nozarē krīžu apstākļos. VSIA “Latvijas Koncerti” piemērs”
- Linda Helēna Griškoite “Kultūras institūcijas pārvaldības modeļi piedāvājuma veidošanā lauku reģionos”
- Klinta Harju “Tradicionālās amatniecības prasmes neformālās izglītības programmās jauniešiem: MAD Starptautiskās Dizaina vasaras skolas piemērs”
- Kristiāna Paula Lībiete “Latvijas repa scēnas kā kultūras zīmola kapitāls un tā pilnveides iespējas”
- Anna Lūse “Antifani kā Latvijas filmu, seriālu un raidījumu auditorijas segments”
- Anita Ostrovska “Līdzdalīgas pārvaldības kultūrā pamatprincipi un to ieviešanas priekšnoteikumi Latvijas novados”
- Līna Ozola “Nedrošās nodarbinātības izpausmes akadēmiskās mūzikas nozarē. Latvijas jauno profesionālo mūziķu pieredze”
- Estere Rožkalne “Muzeju kopienu iesaistes motivācijas tiešsaistē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piemērs”
- Egija Salaciete “Zīmju valodas tulki kā kultūras starpnieki kultūras organizāciju auditorijas attīstīšanā”
- Marta Seržante “Uzmanības piesaistes un atpazīstamības nozīme mākslinieku karjeras veidošanā”
- Aleksis Valdis Siksnis “Finansējuma avotu daudzveidošanas iespējas mikrobudžeta un mazbudžeta pilnmetrāžas spēlfilmām Latvijā”
- Marta Luīza Treimane “Projektu vadības pieejas starptautiska kino festivāla menedžmentā. RIGA IFF piemērs”
- Anda Vaičekone “Radošie kvartāli kā hibrīdorganizācijas un tovsociālekonomiskās ietekmes novērtēšanas potenciāls. Tallinas ielas kvartāla piemērs”
- Una Zvejniece “Laikmetīgās akadēmiskās mūzikas pieredzes veidošana un koncertu formu attīstīšana”
Ar maģistra darbiem iespējams iepazīties LKA bibliotēkā vai individuāli sazinoties ar darbu autoriem. Nākamā uzņemšana maģistra studiju programmā “Kultūras un mākslas pārvaldība” norisināsies jau jūlijā – no 1. jūlija sākas dokumentu pieņemšana visās Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotajās maģistra studiju programmās. 18. jūlijā plkst. 17.00 gaidāma tiešsaistes konsultācija un tikšanās ar programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” direktori Kristīni Freibergu, bet 26. jūlijā no plkst. 10.00 klātienē Ludzas ielā 24 – iestājpārbaudījums (pārrunas).
Pilna informācija par uzņemšanas prasībām un informācija par visām LKA studiju programmām
Papildu informācija:
Kristīne Freiberga
Maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” direktore
kristine.freiberga@lka.edu.lv, +371 29939915
Uzņemšanas informācija – uznemsana@lka.edu.lv, +371 67140174