Pirmdien, 29. aprīlī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā norisinājās platformas “Latvian Literature” organizētā preses konference “Vai ir dzīve pēc Londonas?”, kurā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kā arī ilustratore un rakstniece Rūta Briede. Konferences laikā tika atklāts, ka Latvijas literatūras nozares ir gatava pēc 5 līdz 6 gadiem kļūt par Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsti.
Preses konferences mērķis bija atskatīties uz platformas “Latvian Literature” vairāk nekā trīs gadu laikā paveikto, gan kopā ar pārējām Baltijas valstīm gatavojoties un piedaloties kā viesu valstīm Londonas grāmatu tirgū, gan arī citos grāmatu tirgos Frankfurtē, Boloņā un Leipcigā. Inga Bodnarjuka – Mrazauskas uzsvēra, ka komandas izvirzītā stratēģija ir bijusi ielikt stabilus pamatus ilgtermiņa Latvijas literatūras eksportam, ne tikai spilgti uzmirdzēt Londonas grāmatu tirgū. Šajā periodā noorganizēti semināri par grāmatu tiesību pārdošanu, starptautiskas konferences par grāmatu dizainu, tulkotāju tikšanās, starptautiskas atdzejas un prozas darbnīcas, ārvalstu izdevēju un mediju vizītes, kā arī 117 rakstnieki un nozares pārstāvji apmeklējuši dažādus starptautiskus festivālus. Tāpat izdevies uz angļu valodu pārdot 45 darbu tiesības un vēl 111 darbu tiesības uz vēl 30 valodām, kā arī noorganizēt 99 ar Latvijas literatūru saistītus notikumus Lielbritānijā.
Ārvalstu medijos (tostarp tādos kā The Guardian, BBC, The Irish Times u.tml.) šajā laikā parādījies vairāk nekā 300 publikāciju par Latvijas literatūru, kā arī saņemtas dažādas balvas gan par Latvijas literatūras eksporta kampaņu #iamintrovert, gan starptautisku atzinību ieguvuši Latvijas autori un tulkotāji, sevišķi izceļot rakstnieces Noras Ikstenas panākumus. Tika uzsvērts arī finansiālais izdevējdarbības ieguvums no darbu tiesību pārdošanas, kas trīs gadu laikā audzis gandrīz 40 reižu. Andris Ozols norādīja, ka izdevējdarbība un poligrāfijas nozare sniedz pienesumu Latvijai ekonomikai, bet uzsvēra, ka dalība grāmatu tirgos nav mērāma tikai eksporta rādītājos. Ozols paskaidroja: “Tā mēs veidojam tēlu, nesam Latvijas vārdu pasaulē un veicinām tūristu plūsmu uz šejieni. Latvijai ir pašiem savs Trojas zirga “labais brālis” – zelta zirgs, kas ir lasīšanas un vārda spēka eksports. Ir vērtīgi palaist šo zelta zirgu un lepni parādīt ārpus Latvijas robežām – tādā veidā veidojot valsts tēlu. Noteikti ir jāturpina atbalstīt nozari, kura sniedz valstij atpakaļ.”
Diemžēl šobrīd platformai “Latvian Literature” joprojām nav skaidrs, vai izdosies darbību turpināt arī nākotnē – nepieciešamais finansējums darbības nodrošināšanai ir 455 tūkstoši eiro gadā. Somija savas literatūras eksportam ik gadu tērē 1,2 miljonus, bet Igaunija 732 tūkstošus. Kultūras ministrija šobrīd plāno pieprasīt valsts nākamā gada budžetā 277 tūkstošus eiro, kā arī Latvijas literatūras eksportam izmantot Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas finansējumu, kas jau paredzēts valsts budžetā. Dace Melbārde izteica atzinību platformas “Latvian Literature” un Latvijas literātu darbam, solot pārliecināt valdību par finansējuma piešķiršanas nepieciešamību: “Kopējā eksporta sistēmā kultūras produkti ir īpaši ar to, ka tiem ir dubulta vērtība: gan ekonomiskā, gan vairāk nekā citiem – nemateriālā vērtība. Tie nes jaudīgu stāstu par Latviju, veido priekšstatu par mūsu cilvēkiem un padara mūsu valsti atpazīstamāku un pievilcīgāku. Tas, kas mums trūkst, ir sistēmiska pieeja un pastāvīgs valsts atbalsts. Šobrīd mēs runājam par kombinētu finansējumu, kas ir gan Kultūras ministrijas, VKKF un LIAA rīcībā, kā arī, protams, pašu organizāciju ieguldījums, bet būtu nepieciešama pastāvīga valsts budžeta sadaļa, kas nodrošinātu laicīgu un mērķtiecīgu Latvijas literatūras eksporta plānošanu”.
Rūta Briede atzina, ka pirms dažiem gadiem nav varējusi pat iztēloties, ka viņas grāmatas angļu valodā būs nopērkamas “Tate” muzejā Londonā, kā arī sevišķi izcēla Latvijas bērnu grāmatu autorus un ilustratorus, kuri spēj piedāvāt jaunu pienesumu jau tā ļoti piesātinātajam bērnu grāmatu tirgum. Bodnarjuka-Mrazauskas atklāja, ka nozare ir vienojusies par jaunu mērķi – visiem spēkiem virzīties uz priekšu, lai piecu līdz sešu gadu periodā kļūtu par pasaulē lielākā starptautiskā grāmatu tirgus Frankfurtē viesu valsti.
Papildu informācija:
ANETE KONSTE E-pasts: info@latvianliterature.lv; Tālr. 26123819
Platforma “Latvian Literature” ir veidota ar mērķi veicināt Latvijas literatūras un grāmatniecības atpazīstamību un eksportu ārvalstīs, nodrošināt starptautisku sadarbību ar izdevējiem, aģentiem, tulkotājiem un organizācijām, kā arī piedāvāt visa veida informāciju par Latvijas autoriem, grāmatām un jaunumiem nozarē.