Ministrijas jaunumi
Kultūras ministrs un arhibīskapi Jānis Vanags un Zbigņevs Stankevičs pārrunā sakrālā mantojuma finansēšanas programmas īstenošanu

Šodien kultūras ministrs Nauris Puntulis, kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone tikās ar arhibīskapiem Jāni Vanagu un Zbigņevu Stankeviču, lai pārrunātu līdz šim paveikto un nākotnes ieceres sakrālā mantojuma finansēšanas programmas realizācijā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertu grupa šobrīd vērtē pieteiktos projektus programmas finansējuma saņemšanai 2020. gadā - nepieciešamā summa iesniegtajiem vairāk kā 100 projektiem ir 4.5 miljoni, pieejamais finansējums - 500 000 eiro.

„Baznīcas ir Latvijas kultūrvides neatņemama sastāvdaļa. Tās bijušas un ir pilsētu un lauku ciematu viens no centrālajiem objektiem, kuros norit garīgā dzīve, kultūras procesi, kā arī tie kļuvuši par nozīmīgu mūsdienu kultūrtūrisma sastāvdaļu. Latvijas sakrālā mantojuma ēku tehniskais stāvoklis joprojām ir ļoti dažāds – ir draudzes, kas spējušas piesaistīt finansējumu un paveikt vērienīgus rekonstrukcijas un restaurācijas darbus, kamēr citu dievnamu estētisko veidolu var raksturot kā kritisku. Sakrālā mantojuma programma ļauj būtiski uzlabot daudzu Rīgas un reģionu dievnamu stāvokli,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Valsts Latvijā esošo sakrālā mantojuma celtņu - valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu atjaunošanā 13 gadu laikā investējusi vairāk nekā 22 miljonus eiro publiskā finansējuma – gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus, gan valsts budžeta finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas, kā arī Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu ietvaros. Tāpat steidzamos un neatliekamos gadījumos valdība un Saeima atsevišķi lēmusi piešķirt finansējumu darbu veikšanai Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas lielākajos dievnamos.

Rīgas Doma baznīcai kopš 2016.gada rasti 2,2 miljoni eiro ērģeļu prospekta restaurācijai un vēsturisko akmens materiālu izpētei, kā arī ekspertīzes darbu veikšanai Doma pamatos un pamatnē, kā arī baznīcas ikgadējo uzturēšanas izdevumu segšanai. Darbiem Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē un ēku kompleksā kopš 2016.gada kopumā rasti 2,3 miljoni eiro, vēl 500 000 eiro ieguldījumu veikšana plānota šogad. Par piešķirto finansējumu dievnams spējis novērst jumta avārijas stāvokli un atjaunot jumta konstrukcijas un segumu, izstrādāt katedrāles ēkas restaurācijas tehnisko projektu un veikt restaurāciju, veikt arheoloģijas izpēti katedrālē un dievnama torņa iekštelpu restaurāciju. Savukārt Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilikas kompleksā investēti 772 600 eiro, veicot bazilikas un klostera apbūves atjaunošanu un komunikācijas centra pārbūvi, lai tas būtu pieejams sabiedrībai.

Aizvadītajā ES fondu plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013.gadam) kultūrvēsturiskas nozīmes sakrālajās celtnēs ieguldīti teju 10 miljoni eiro, veicot darbus Rīgas Domā, Liepājas Svētās trīsvienības katedrālē, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā un Rīgas svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā u.c. objektos.

Šajā (2014. – 2020.gada) ES fondu plānošanas periodā specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros sakrālā mantojuma celtnēs tiek ieguldīti 3,6 miljoni eiro, veicot darbus 9 dievnamos: Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, Rubenes Luterāņu baznīcā, Jelgavas katoļu baznīcā, Jelgavas Svētās Annas baznīcā, Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Liepājas Svētās trīsvienības katedrālē, Aglonas bazilikā un Jūrkalnes Svētā Jāzepa baznīcā.

Ik gadu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki vai valdītāji var iesniegt pieteikumus atklātā konkursā valsts finansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai un restaurācijai. Programmas mērķis - sniegt finansiālu atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem objektu konservācijā un restaurācijā, līdzekļus pēc iespējas piešķirot plašākam objektu lokam visā Latvijā. Konkursā prioritāti tiek atbalstīta apdraudētā stāvoklī esošu kultūras pieminekļu neatliekama glābšana, kultūras pieminekļu oriģinālās substances un autentiskuma saglabāšana, kultūras pieminekļu izpēte, kā arī restaurācijas amatu apmācība un pieredzes pārņemšana.

2017. gadā tika pieņemts Sakrālā matojums finansēšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tajā skaitā Latvijas dievnamu, un reliģisko rituālu priekšmetu, kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Likuma īstenošanai tika izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma, kuru ievieš NKMP.

Šo abu NKMP administrēto programmu ietvaros Latvijas sakrālā mantojuma celtņu izpētē, konservācijā un restaurācijā kopš 2016. gada ieguldīti 3,5 miljoni eiro.

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Vasiļjeva,
Kultūras ministrija padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
29276111
inga.vasiljeva@km.gov.lv