Kultūras ministrija (KM) pateicas Valsts kontrolei par veikto revīziju sabiedrības saliedētības jomā, tās gaitā izdarītajiem secinājumiem un izteiktajām rekomendācijām – tās uzlabos ne tikai KM, bet arī citu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbu. KM ieskatā revīzija bija nepieciešama un sakrita ar vairāku konceptuālu jautājumu aktualizēšanos politiskajā dienaskārtībā.
“Jautājums par saliedētu sabiedrību iekļauj vairākas šķautnes. Tā ir gan piederības sajūta valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam, tā ir iespēja būt pilsoniski aktīviem, tā norāda arī uz uzticēšanos līdzcilvēkiem un institūcijām. Līdz šim saliedētas sabiedrības politika Latvijā ir saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, kuras gadiem nav bijušas politikas prioritāšu augšgalā un Valsts kontroles ziņojums ir tam apliecinājums. Turklāt tas sniedz arī papildu atbalstu tām izmaiņām, kas rosinātas no politikas veidotāju puses. Kultūras ministrija jau šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu skaidru politikas plānošanu, efektīvu koordināciju un izmērāmus rezultātus. Saliedēta sabiedrība ir valsts drošības un noturības pamats,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Kā Kultūras ministrija norādījusi arī VK, tad revīzijā konstatētās problēmas un sagatavotie ieteikumi būs lietderīgi un palīdzēs risināt problēmjautājumus visās sabiedrības saliedētību veicinošajās jomās – vienotas sociālās atmiņas veicināšanā, pilsoniskās sabiedrības atbalstā un sabiedrības integrācijā. Vienlaikus jāuzsver, ka vairākas rekomendācijas jau tikušas ieviestas, īpaši pilnveidojot latviešu valodas apguves iespējas pieaugušajiem. KM latviešu valodu uzskata par neatņemamu sabiedrības integrācijas un aktīvas līdzdalības elementu un uzsver nepieciešamību pēc pieejamas un nepārtrauktas latviešu valodas apmācību sistēmas pieaugušajiem.
2024. gadā KM sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) sagatavoja konceptuālu redzējumu par vienotas valsts valodas pieaugušajiem apguves modeli, kas tika prezentēts IZM, LM un NVA. KM sadarbībā ar IZM, LM, SIF un NVA veiks darbības, lai nodrošinātu vienotu kvalifikācijas prasību, kvalitātes kritēriju un citu nosacījumu noteikšanu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām pieaugušajiem.
Tāpat kopš 2023. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Vienas pieturas aģentūra, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību un pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Kopš 2024. gada Vienas pieturas aģentūras pakalpojumi ir pieejami arī Latvijas reģionos – Kurzemē (Liepājā), Zemgalē (Jelgavā), Latgalē (Daugavpilī) un Vidzemē (Valmierā). Tāpat Vienas pieturas aģentūras ietvaros ir izveidota tīmekļvietne www.livelatvia.lv, kurā ir pieejama informācija par dzīvi Latvijā un Vienas pieturas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem. Vienas pieturas aģentūras sniegtie pakalpojumi tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti. Jau šobrīd Vienas pieturas aģentūra nodrošina dažādas konsultācijas, tulka pakalpojumus, psihologa un psihoterapeita pakalpojumus, ka arī pārmaiņu aģenta pakalpojumus.
2024. gadā saliedētas sabiedrības politikas īstenošanai KM budžetā bija atvēlēti 3 621 171 eiro, kas veido vien 1,35% no KM kopējā budžeta:
- 1 939 077 eiro jeb 0,72% no tiem trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā veicināšanai (ieskaitot ES PMIF 2021.-2027. g. plānošanas perioda finansējumu),
- 798 218 eiro jeb 0,30% diasporas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanai, nemateriālās un materiālās kultūras un vēstures saglabāšanai, kā arī diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanai,
- 347 181 eiro jeb 0,13% no tiem - NVO atbalstam,
- 254 000 eiro jeb 0,09% vienotas sociālās atmiņas izpratnes veicināšanai,
- 102 000 eiro jeb 0,04% - mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai,
- 102 967 eiro jeb vēl 0,04% piederības sajūtas Latvijai veicināšanai (piemēram, atbalsts kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai, pasākumi latviešu valodas vides uzlabošanai, atbalsts Latgales kultūras tradīciju kopšanai u.c.),
- Un 77 728 eiro jeb 0,03% pētījumu īstenošanai sabiedrības saliedētības jomā.
KM atgādina, ka sabiedrības saliedētība un integrācija ir horizontāla joma, ko katra valsts pārvaldes institūcija īsteno savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu saliedētas sabiedrības politikas uzraudzību, ir izveidota Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome. Tā darbojas kā koordinācijas mehānisms, kurā ir pārstāvētas dažādu jomu ministrijas, institūcijas un NVO. Turklāt, saliedētas sabiedrības politika ir savstarpēji papildinoša citām politikas jomām - sabiedrības veselībai, izglītībai un prasmju attīstībai, valsts valodas politikai, kultūrpolitikai, digitālai transformācijai, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietām, reģionālajai attīstībai, sociālajai aizsardzībai un darba tirgus, valsts pārvaldes attīstībai.
Līdz ar to ir būtiski apzināties citu valsts pārvaldes institūciju būtisko ieguldījumu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā, neskatoties uz to, ka attiecīgi pasākumi nav ietverti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un to īstenošanas plānos.
KM ir atbildīga par sabiedrības saliedētības (sabiedrības integrācijas) jomu kopš 2011. gada; pirms tam šīs jomas vadība mainījusies 5 reizes – sākotnēji, no 2002. gada līdz 2009. gadam, saliedētas sabiedrības un integrācijas politikas jautājumi tika risināti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta ietvaros. 2009. gada sākumā šie jautājumi nonāca Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārziņā, bet jau 2009. gada maijā šos jautājumus savā pārziņā pārņēma Tieslietu ministrija. Savukārt 2011. gadā daļa jautājumu tika nodota KM pārziņā, bet daļa nonāca citu ministriju – LM, IZM, TM, pārziņā. Sabiedrības saliedēšanas nodrošināšanā būtiska loma ir arī citu valsts pārvaldes institūciju pārziņā esošajām nozarēm, jomām, un arī pašvaldībām.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) jomā strādā vienu desmitgadi ilgāk - kopš 2001. gada.