Mūzika
Čellists Ēriks Kiršfelds, foto: Jānis Deinats
Čellists Ēriks Kiršfelds, foto: Jānis Deinats.

Īsto saulgriežu vakarā, 21. jūnijā plkst. 18:00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) skanēs ekscentriskā latviešu komponista, flautista un dadaista Jura Ābola darbi, kuriem līdztekus programmā ir iekļauti viņa draugu un domubiedru opusi.

Dažādu salikumu kamersastāvos satiksies tādi spilgti mūziķi kā flautiste Liene Denisjuka-Straupe, vijolniece Liene Neija-Kalniņa, čellists Ēriks Kiršfelds, pianiste Kristīne Paula un koncerta īpašā viesa statusā – režisors un aktieris Varis Klausītājs, kas koncerta vakaru papildinās ar kolorītām humora ainiņām un aizraujošiem stāstiem par dadaistu attiecībām ar mūziku gan vēstures kontekstā, gan atsaucoties uz Jura Ābola dzīves gājumu.

Latviešu mūzikas annālēs nav otras tādas personības kā Juris Ābols – spurains, nepareizs, absolūti nepakļāvīgs brīvdomātājs, kas pats sevi dēvēja par pasaulas avanTūristu, dadaistu, baltobalkānistikas pētnieku un daudz ko citu. Nereti Juris Ābols bija arī vientuļnieks, kas reizēm klusi un reizēm ne tik klusi sekodams līdzi pasaules notikumiem, rakstīja brīnumainu mūziku, kurā atklājas viņa unikālais rokraksts, asprātīga daudzpusība, muzikālā sižeta spraigums un spilgts kolorīts.

Koncertprogrammai dotais nosaukums sakrīt ar Jura Ābola skaņdarbu flautai un klavierēm, kas arī  ir “Process” un, kas joprojām ir procesā, jo skaņdarbam nav beigu. Nošu partitūrā ir redzamas divas pilnas daļas un viena nepilna daļa bez noslēdzošās dubultlīnijas un nav izslēgts, ka autors tieši šādi arī bija vēlējies. “Vidi Stellam”, savukārt, ir nepārprotami pabeigts darbs flautai, čellam un klavierēm, kur autors atspoguļo cilvēka mūža ciklu ar horoskopu zvaigznāju simbolu starpniecību, sākot ar Jaunavu un noslēdzot ar Vēzi. Nozīmīgu lomu Jura Ābola radošajā dzīvē ieņēma flauta, ko autors pats spēlēja kameransamblī kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un pianistu, komponistu Edmundu Goldšteinu, tamdēļ arī šajā koncertprogrammā iekļauts Golšteina Trio flautai, vijolei un klavierēm. Pats Ābols ar savu trio ne reizi vien ir atskaņojis un pat ieskaņojis platē Jura Karlsona “Smilšu laiku” flautai, vijolei un klavierēm, kas uzdod jautājumu – kā izskatās laiks un vedina uz domām par to, kas seko pēc tam, kad gravitācija ir iztukšojusi vienu smilšu pulksteņa pusi un piepildījusi otru... Uz ilustratīvām pārdomām vedina arī Indra Riše burvīgas noskaņas rosinošā miniatūrā flautai un klavierēm, kas paver klausītājiem brīnišķīgu iespēju ielūkoties iluzorajā pasaulē “Sprīdi virs zemes”. Savukārt Andreja Selicka flautas solo skaņdarbs “Dzimtenei un bērnībai” ir atsauce vēl uz Latvijas nebrīves gadiem, kad radoši cilvēki bija spiesti maksāt nodevas pastāvošajam režīmam un tanī pat laikā mēģināja saglabāt savu iekšējo brīvību. Darbs veltīts Jurim Ābolam, tāpat kā Lienes Denisjukas-Straupes profesionālās doktorantūras radošais koncertprojekts “Process” un arī pētnīcība par dadaismu mūzikā.

Vakara stāstnieks un uzticams gids būs Varis Klausītājs.

 

Informāciju sagatavoja:
Kaspars Antess,

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sabiedrisko attiecību speciālists,
tālr. +371 25742298
kaspars.antess@jvlma.lv