Iznācis žurnāla Teātra Vēstnesis rudens numurs, kurā aizgūtnēm tverta iespēja noskatīties pagājušajā sezonā tapušās, bet nenospēlētās un šajā sezonā tapušās, bet vēl neiespēlētās izrādes, lai izvērtētu tās žurnāla sadaļā Process pirms nākamās mājsēdes. Izrādes valsts un nevastiskajos teātros bira kā no pārpilnības raga, tāpēc neliela daļa atstāta arī ziemas numuram. Šajā numurā: Dailes teātra programmatisko jubilejas izrādi Smiļģis analizē žurnāla galvenā redaktore Edīte Tišheizere, par režisores Ditas Lūriņas debiju uz Nacionālā teātra skatuves, piedāvājot kvintesences teātra izrādi Ferdinands un Luīze raksta Guna Zeltiņa; Elmāra Seņkova jaunāko izrādi Sapnis vasaras naktī analizē Evita Mamaja, savukārt par Ināras Sluckas trim šogad tapušajām izrādēm raksta Maija Svarinska. Undīne Adamaite rezumējusi padomju laikā tapušo Leldes Stumbres, Māras Zālītes un Regīnas Ezeras darbu iestudējumus Valmieras un Dailes teātrī, Pētera Krilova JRT iestudētos Dubliniešus izvērtē Jānis Ozoliņš, Raimonds Ķirķis analizē Latvijas politikai veltīto izrādi Nasing spešal Ģertūdes ielas teātrī. Tam, kas tapis ārpus teātru skatuvēm, pievērsusies Andra Rutkēviča, rakstot par Valmieras vasaras teātra festivālu, Juta Ance Ķirķis, kas izstaigājusi izrādes Mans kaimiņš ebrejs un Urbānais safari, bet Marija Luīze Meļķe apmeklējusi festivālu Homo novus.
Sadaļā Intervijas ar Ingu Tropu-Fišeri, kas gatavojas Jāzepa un viņa brāļu iestudējumam, sarunājas Ieva Struka, bet Nacionālā teātra aktieri Kasparu Zvīguli intervē Edīte Tišheizere. Bez vidutāja, bet par tik būtisko Daugavpils teātra dzīvi, kas rit radoši piesātināti, kaut arī Rīgas publikai nemanāmi, sarunā tiekas Kristīne Veinšteina un Zanda Mankopa, abas godalgotas Daugavpils mākslinieces, kas nav mēģinājušas meklēt laimi ārpus sava teātra.
Žurnāla Tēma ir nozīmīga teātra profesionāļiem, bet varētu interesēt arī tos, kas par laikmetīgo teātri vēlas runāt profesionālā leksikā – proti, kā jaunajām teātra parādībām atrast labākos apzīmējumus skanīgā latviešu valodā, lai pēc iespējas precīzāk definētu katru no tām. Ar ko iekļaujošais teātris atšķiras no postdramatiskā, vai vietrades teātris ir tas pats, kas vides teātris, bet vides teātris – tas pats, kas ekoteātris? Par to raksta profesore Valda Čakare, sarunājas teātra praktiķi, kas strādā ar telpu (Mārtiņš Kalseris), tekstu (Ivo Brieža vadītajā sarunā piedalās Jānis Balodis, Krista Burāne, Mārtiņš Eihe, Andrejs Jarovojs, Klāvs Mellis, Paula Pļavniece, Valters Sīlis un Toms Treinis) un kustību (Agneses Bordjukovas un Lāsmas Gobas vadītajā sarunā piedalās Kristīne Brīniņa, Dita Jonīte, Valts Miķelsons, Krišjānis Sants un Olga Žitluhina). Kā ar teātra terminoloģijas pielāgošanu sokas kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, pētījusi Lauma Mellēna-Bartkeviča.
Rubrikā Jaunie, rakstot par šogad Latvijas Kultūras akadēmiju beigušajiem režisoriem, ar mācību procesā novēroto un diplomdarba izrādēs redzēto dalās Līga Ulberte.
Žurnāla sadaļā Baltijas pieredze Dita Jonīte vēstī par Igaunijas festivālu Draama. Savukārt Leģenda ir ne tikai veltījums izcilai teātra personībai, bet pirmoreiz piesaka kādu topošu grāmatu – Evitas Sniedzes aizsākto darbu pie monogrāfijas par Oļģertu Kroderu, kuram augustā būtu apritējuši 100 gadi. Sadaļā Tulkojums latviski izlasāma Heinera Millera luga Hamletmašīna Ingas Rozentāles-Pejū tulkojumā, kā arī tulkotājas komentāri.
Žurnāls Teātra Vēstnesis tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šobrīd drukāto versiju var iegādāties Jāņa rozes grāmatnīcās, janisroze.lv vai Narvesen tirdzniecības vietās, digitāli – www.teatravestnesis.lv. Visērtākais veids ir abonēt abone.lv, Latvijas pasta nodaļās vai zvanot uz Latvijas Pasta informatīvajiem tālruņiem +371 67008001 un +371 2700800. Digitāli – platformā www.teatravestnesis.lv.