Elektroniskā un drukātā formā ir iznācis materiāls “Atmiņas institūcijas un medijpratība”, kas interesentus iepazīstina ar Latvijā līdz šim mazāk aktualizētu tematu – atmiņas institūciju lomu sabiedrībā, tostarp, arī medijpratības stiprināšanā. Bukleta elektronisko versiju iespējams lejupielādēt šeit jau patlaban, drukātās kopijas interesentiem būs pieejamas pēc atgriešanās klātienes darbā un studijās Latvijas Universitātē. Šis ir IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē noslēdzošais notikums.
Šis izdevums vispirmām kārtām ir adresēts atmiņas institūciju krājumu lietotājiem, tostarp studentiem un skolēniem, norāda tā veidotāji. Tajā ir atainoti 2022. gada 5. aprīlī LU Sociālo zinātņu fakultātē notikušās diskusijas “Medijpratība un atmiņas institūcijas” materiāli. Tās ieraksts skatāms Youtube kanālā. Bukletā aplūkoti vairākas mūsdienu atmiņu institūciju darbības sfēras aktualitātes un izaicinājumi: digitalizācija, medijpratība, krīzes ietekme. Ievaddaļā tiek piedāvāts arī vairāku jēdzienu, kas tiek izmantoti izdevumā, skaidrojums. Izdevumā tiek sniegti Latvijas atmiņas institūciju darba labās prakses piemēri, kas ir tikai niecīga daļa no to veikuma.
Profesores Vitas Zelčes veidoto pārskatu papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperta Emīla Rotgalvja, Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas un Latvijas Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītājas Ingunas Roles veidotie pieredzes stāsti par to, kā viņu pārstāvētās atmiņas institūcijas praktiski piedalās sabiedrības medijpratības sekmēšanā.
Bukleta autore Vita Zelče uzskata, ka ir “jāuzteic atmiņas institūciju devums medijpratības, kas pieder pie mūslaiku svarīgākajām cilvēka pratībām, jomas kopšanā. To galvenie instrumenti ir krātuvēs esošā satura iespējami plaša piedāvāšana ne vien analogajā, bet arī digitālajai formātā, kas ļauj ievērojami paplašināt auditoriju un atvieglot tā lietošanu. Arī bibliotēkas, arhīvi un muzeji piedāvā vērtīgu publisko pasākumu klāstu, kas sekmē medijpratības iedzīvināšanu sabiedrības un indivīdu dzīvē. Informācijpratība un medijpratība sekmē arī jēgpilnāku kolektīvās atmiņas funkcionēšanu sabiedrībā, tajā iesakņojušos mītu izklīšanu un aizspriedumu mazināšanos, kā arī racionālas un eiropeiskās vērtībās balstītas nacionālās atmiņas un vēstures veidošanu”.
V. Zelče arī piebilst, ka šī ir perspektīva un ļoti vajadzīga tēma, lai izprastu atmiņas institūciju lomu sabiedrībā un to glabātā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā. Viņa ar nožēlu atzīst, ka daudzas svarīgas un aktuālas tēmas ir palikušas ārpus šī bukleta ietvariem, piemēram, par digitālo humanitāro un sociālo zinātņu izveidošanos un attīstību Latvijā, par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbību daudzveidīgu digitālo datubāzu veidošanā, par vēstures mākslas un novadpētniecības muzeju krājumu digitalizāciju un to publisko apriti.
Muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir civilizācijas kultūras atmiņas ilglaicīgie glabātāji, kas sava laika sabiedrībai piedāvā dažāda veida iespējas lietot savus krājumus. Pēdējos gados aizvien biežāk līdzās šo krātuvju tradicionālajiem apzīmējumiem tiek lietots termins “atmiņas institūcija”, kura ieviešanos ir sekmējusi digitalizācija. Tas paplašina muzeju, bibliotēku, arhīvu daudzveidīgās darbības raksturojumu, mazinot robežas starp to sfērām, akcentējot kopdarbību un digitālo platformu, un tiešsaistes lomu.
Ar šī izdevuma sagatavošanu noslēdzas IREX Baltijas Medijpratības programma Latvijas Universitātē. “Kopš 2020. gada ar nelielu pārtraukumu vidū Latvijas Universitātē, pateicoties IREX finansējumam, bija iespēja īstenot virkni medijpratībā izglītojošu pasākumu – lielu atsaucību guva ziemas izcilības studijas “(Post)pandēmijas medijpratība” 2021. gada janvārī, pulcējot vairāk nekā 50 Latvijas Universitātes (LU) maģistrantūras studentus no deviņām sociālo un humanitāro zinātņu programmām. Savukārt 2022. gadā aptuveni 400 Latvijas Universitātes studenti ir izspēlējuši medijpratības izlaušanās istabas spēli, Sociālo zinātņu fakultātes studenti piedalījušies iniciatīvā senioru medijpratības stiprināšanai, kā arī veidojuši dažādus projektus studiju kursā “Žurnālistika dezinformācijas laikmetā”. Projekta otrajā daļā iesaistījām dažādas auditorijas, tostarp, skolotājus, izstrādājot medijpratības mācību stundu plānu un uzdevumu krājumu “Esi medijpratīgs!”, kā arī attīstījām ideju par medijpratības un atmiņas institūciju saikni,” pārskatu par galvenajiem pasākumiem sniedz IREX Baltijas Medijpratības programmas Latvijas Universitātē vadītāja Klinta Ločmele, piebilstot, ka pateicas ikvienam, kas šo gadu laikā piedalījās programmas īstenošanā.
Informācija:
www.szf.lu.lv/