Mediju politika
ES karogs
ES karogs.

Komisija publicējusi atklātas sabiedriskas apspriešanas anketu par gaidāmo Eiropas Mediju brīvības aktu – nozīmīgu iniciatīvu, par kuru Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja 2021. gada par stāvokli Savienībā, lai aizsargātu mediju plurālismu un neatkarību ES iekšējā tirgū. Tā seko 2021. gada 21. decembrī publicētajam aicinājumam iesniegt atsauksmes, kurā izklāstīti iniciatīvas galvenie mērķi, iespējamie risinājumi un ietekme.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova: Mediji ir viens no demokrātijas balstiem. Taču pašlaik šis pīlārs ir ieplaisājis un valdības un privātas grupas mēģina izdarīt spiedienu uz medijiem. Tāpēc Komisija liks priekšā vienotus noteikumus un pasākumus mediju neatkarības un plurālisma aizsardzībai. Žurnālistiem jābūt iespējai darīt savu darbu, informēt pilsoņus un bez bailēm un pielīšanas saukt pie atbildības varu. Tagad mēs to plaši apspriežam, lai izstrādātu vislabāko priekšlikumu.

Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons: Mums jānodrošina, ka Eiropas mediji – tiklab privātie, kā publiskie – paliek neatkarīgi, novatoriski un ilgtspējīgi un darbojas bez nepamatotas iejaukšanās. Šodien mēs sākam apspriešanos par gaidāmo Eiropas Mediju brīvības aktu – gribam uzklausīt jūsu viedokļus un izpētīt noturīgam mediju tirgum vajadzīgos risinājumus, lai tas varētu pilsoņiem sniegt daudzpusīgu un drošu informāciju.

Apspriešanas mērķis ir ievākt viedokļus par svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmē ES iekšējā mediju tirgus darbību, ieskaitot dažādu iejaukšanos medijos, kā arī par ekonomikas tendencēm. Tā aptver trīs galvenās jomas, kas attiecas uz mediju tirgiem: pirmā vērsta uz pārredzamību un neatkarību (piemēram, mediju tirgus darījumu pārbaude, mediju piederības pārredzamība un auditorijas mērīšana), otrā – uz nosacījumiem to veselīgai darbībai (piemēram, sabiedrības saskare ar viedokļu daudzveidību, mediju inovācija ES tirgū), trešā – uz valsts resursu taisnīgu sadali (piemēram, publisko mediju neatkarība, pārredzamība un valsts reklāmas taisnīga sadale). Tiek gaidītas arī atsauksmes par tiesību akta pamatā liekamajiem pārvaldes risinājumiem, kuri varētu nākt no Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA). 

Komisija priekšlikumu iesniegs 2022. gada trešajā kvartālā. Atklātās sabiedriskās apspriešanas mērķis ir savākt viedokļus, pierādījumus un datus no pilsoņiem, sevišķi žurnālistiem, medijiem (gan privātiem, gan publiskiem), akadēmiskās pasaules, pilsoniskās sabiedrības, publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un visām ieinteresētajām personām, lai palīdzētu Komisijai formulēt jaunos noteikumus. Informāciju var sniegt līdz 2022. gada 21. martam portālā “Izsakiet viedokli!”

Konteksts

Komisijas 2022. gada darba programmā noteikts, ka Eiropas Mediju brīvības aktu plānots pieņemt 2022. gada trešajā ceturksnī. Tas balstīsies pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kur izklāstīti noteikumi par mediju regulatoru neatkarību, veicināta mediju piederības pārredzamība un atzīts, ka redakcionāliem lēmumiem jābūt brīviem no iejaukšanās. Iniciatīva būs vērsta uz to, lai likvidētu šķēršļus mediju pakalpojumu iedibināšanai un darbībai, un tās mērķis būs izveidot vienotu satvaru iekšējā mediju tirgus attīstībai, šajā tirgū aizsargājot mediju brīvību un plurālismu. Tā saskanēs ar ES centieniem veicināt demokrātisku dalību, apkarot dezinformāciju un atbalstīt mediju brīvību un neatkarību tā, kā noteikts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā. Galvenais, tā papildinās nesen pieņemto Ieteikumu par žurnālistu aizsardzību, drošību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem, ierosināto Digitālo pakalpojumu akta paketi un gaidāmo iniciatīvu žurnālistu un tiesību aizstāvju aizsardzībai pret ļaunprātīgu tiesāšanos (SLAPP). Eiropas Mediju brīvības akts būs cieši saistīts arī ar darbībām, kuras saistītas ar mediju nozares dzīvotspēju, noturību un digitālo pārveidi un kuras veic saskaņā ar Mediju rīcības plānu.

Sīkākai uzziņai

 

Informāciju sagatavoja:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā