XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki (Svētki) noritēs Latvijas valsts simtgades zīmē, tajos piedalīsies teju 40 000 dalībnieku, kuru sniegumu varēs skatīt 54 pasākumos. Svētku centrālie notikumi – Atklāšana diena ar Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, gājienu un īpašu atklāšanas pasākumu dalībniekiem, deju koncerts “Vēl simts gadu dejai”, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, deju lieluzvedums “Māras zeme” un Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”.
2. jūlijā Arēnā Rīga notiks koncerts "Vēl simts gadu dejai", kas iedalīts četrās daļās jeb gadalaikos. Uzvedumā iekļautas 30 dejas, kas aptver 17 latviešu horeogrāfu meistardarbus no klasikas līdz pat mūsdienām. Skatītājiem deju koncertā būs iespēja redzēt Ulda Žagatas, Alfrēda Spuras, Imanta Magones, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Harija Sūnas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina, Viļa Ozola, Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Agra Daņiļeviča, Guntas Skujas, Taigas Ludboržas, Ilmāra Dreļa, Artas Melnalksnes, un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma veidotās dejas. Deju kompozīcijas atlasītas tā, lai varētu izpildīt septiņas kvalitātes grupas - sākot ar bērnu kolektīviem un beidzot ar senioru kolektīviem. Dalībai koncertā izvirzīti 209 kolektīvi, bet tikai pēc nākamā pavasara kolektīvu skatēm būs zināms, kuri no tiem piedalīsies koncertā. Koncerta dalībnieki būs zināmi pēc 2018. gada deju skašu rezultātiem. Plānots, ka koncertā piedalīsies ap 3000 dejotāju. Koncerta radošā grupa - mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
6. jūlijā Esplanādē notiks pūtēju orķestru Dižkoncerts, kurš sastāvēs no 7 daļām - veltījumiem katram Latvijas novadam, Rīgai un Pierīgai. Programmā latviešu komponistu oriģināldarbi un apdares. Pūtēju orķestru koncerti ir īpaša krāsa Dziesmu un deju svētku nedēļā. Jau kopš 2003. gada, kad tika iedibināta Pūtēju orķestru Dižkoncerta tradīcija, šis notikums ik reizi pārsteidz ar jauniem izteiksmes līdzekļiem un kvalitatīvām inovācijām. 2018. gada koncerta vadmotīvi ir vārdi jauns, papildināts un atjaunots repertuārs (ieskaitot arī vēsturisko atskatu katrā no novadu programmām), jauni diriģenti un solisti (gan akadēmiskajā, gan izklaidējošās mūzikas žanrā), radoša pieeja orķestru skatuves tēlam (kustības dažādās orķestra instrumentu grupās, orķestru defilē skatuves priekšā, scenogrāfija un skatuves krāsas, skatuves gaismas, u.c.), sadarbība ar citiem amatiermākslas žanriem (t. s. skaņu rīku izmantošana orķestru nomaiņas starp novadu programmām). Koncerta programmā iekļauta tikai latviešu komponistu oriģinālmūzika, aranžējumi, tautas dziesmu apdares. Koncertu veidos radošā grupa - mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš, režisors Juris Jonelis, scenogrāfe Austra Hauks.
5. jūlijā (ģenerālmēģinājums), 6. un 7. jūlijā Daugavas stadionā noritēs deju lieluzvedums “Māras zeme”. 2018. gada Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” caurviju motīvs ir Latvijas tapšana. Valsts svin savu 100 gadi, tomēr liela daļa nozīmīgu latviešu kultūras un mākslas faktu radusies jau pirms valsts nodibināšanas, piemēram, tautasdziemas, sarkan-balt-sarkanais karogs, tautas tērpi, Dziesmu svētku tradīcija, “Pūt, vējiņi!”, Latvijas Republikas himna “Dievs, svētī Latviju”, pats vārds Latvija. Ja domājam par Latviju kā par 100 gadus vecu zemi, tad mēs esam jauna valsts, bet ja mēs apzināmies un saprotam, ka mūsu tautas saknes rodamas daudzu gadsimtu garumā, mēs varam celt nācijas pašapziņu un lepoties ar savām tautas mākslas tradīcijām un bagāto vēsturi. Uzveduma vēstījums iecerēts kā nācijas izveides “rekonstrukcija” – 28 dejās caur kustību un tautas dejas soli, caur laukumā zīmēto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu, krāsu parādīt, cik sena tauta mēs esam.
Uzvedumā piedalīsies 789 kolektīvi, kas ir rekordliels dalībnieku skaits. “Māras zemes” sākotnējā iecerē ir veiktas vairākas mākslinieciskas izmaiņas – 3. daļas muzikālajam materiālam radītas jaunas Kristapa Krievkalna aranžijas, kā arī pilnībā izveidots uzveduma vizuālais risinājums – lai atspoguļotu senāko laiku 1.daļas tērpi tiks pielāgoti arheoloģiskajam tērpam. No Dziesmu un deju svētku budžeta tiks radītas tērpa pamatdaļas, savukārt kolektīvi ir aicināti piemeklēt tērpu atribūtus (rotas, pastalas utt.) savās kolekcijās. Sākot no uzveduma 2.daļas, turpina dejot savos etnogrāfiskajos kostīmos.
7. jūlijā (ģenerālmēģinājums) un 8. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”, kurā piedalīsies kopkoris, pūtēju orķestri, dejotāji, mūziķi un solisti. Koncertā izskanēs 38 kora dziesmas (t.sk. 4 jaundarbi), 4 skaņdarbi pūtēju orķestrim. Šovasar Rīgā un citviet Latvijā jau izskanējuši Ieskaņas koncerti, pēc kuriem ir ieviestas izmaiņas koncerta dramaturģijā, dziesmu izkārtojumā, kā arī ir veiktas nelielas izmaiņas koncerta repertuārā. Noslēguma koncertu atklās pūtēju orķestri, kuri izvietosies visā estrādē. Koncertu sāks vīru kori, kurus nomainīs sieviešu kori. Trešajā daļā uz skatuves kāps kopkoris. Pirmo reizi Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalīsies arī Latvijas kordiriģentu koris. "Tā būs vienība, kas atradīsies estrādes goda vietā - vidū, visu koncerta laiku. Viņiem atvēlēti arī solo momenti," atklāja Klišāns. Tradicionāli pēc Noslēguma koncerta paredzēta arī koru sadziedāšanās daļa, kurā atvēlēta vieta "latviešu zelta fondam” - populārāko tautasdziesmu četrbalsīgām apdarēm. Noslēguma koncertu veido mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, režisors Uģis Brikmanis un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Papildu informācija:
Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Inga.vasiljeva@lnkc.gov.lv, inga.vinga@gmail.com
29276111
www.lnkc.gov.lv