No 4. augusta līdz 4. septembrim “Dauderos” skatāma mākslinieka Aivja Pīzeļa gleznu izstāde “Savvaļā” ar mākslinieka dzimtās Latgales un citu Latvijas novadu ainavām. Izteikti piesātinātās un dinamiski ekspresīvās gleznās autors pievērsies nesavaldītās dzīvās dabas rosināto sajūtu estētikai.
Aivja Pīzeļa moto izstādei “Dauderos” ir personisks un autobiogrāfisks: “Savā vaļā aizgāja pļava, savā vaļā aizgāja mežs, un savvaļā iegāju es. Mani savvaļas meklējumi sākušies Aizkalnes laukos Latgalē. Pastaigas vai izbraucieni, kuros dodos, parasti aizved uz nomaļām vietām, kur asfaltu nomaina zemes ceļi, šauras takas vai neizbrienami brikšņi. Tās ir vietas, kur daba ņem virsroku, kur nav civilizācijas un var izbaudīt vientulību – aiziet sevī.” Tieši ar šo sav-vaļu, vai drīzāk tās rosināto skaistuma sajūtas pieredzi Aivis Pīzelis dalās skatāmajā gleznu izstādē.
Mākslinieka galvenais gleznošanas objekts ir ainava. Pļavas, meži, krūmi, lauku laukumi, aizauguši grāvji, upes, ezeri, kāda nomaļa māja – tās esot gleznošanas tēmas, pie kurām autors strādā ik gadu.
Autors gleznojot seko pārliecībai, ka mākslinieks pārnes uz audekla dzīvās dabas pulsāciju – viņš nav bezkaislīgs vērotājs, bet gan tiešs sajūtu attēlotājs, kas it īpaši izpaužoties plenēra glezniecībā. Mākslinieks gleznojumus cenšas radīt brīvi un nepiespiesti, jo, viņaprāt, īsta māksla stāv augstāk par saprāta pieņemtajiem likumiem – to var apjaust tikai sajūtu līmenī. Līdzīgu attieksmi Aivis Pīzelis pauž arī par gleznojamo objektu – viņaprāt, skaista nav tikai glīti nokrāsota mājas fasāde, daudz interesantāka ir savu laiku pārdzīvojusi sēta.
Aivis Pīzelis dzimis 1988. gadā Preiļos. 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmu. 2013. gadā ieguvis mākslas bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, bet 2015. gadā humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. A. Pīzeļa radošā darbība cieši saistīta ar Latgali. Viņa darbi bijuši skatāmi gan dzimtajos Preiļos, gan citviet Latgalē – Rēzeknē, Daugavpilī, Varakļānos, Balvos, Krāslavā, tāpat arī citur Latvijā – Jelgavā, Jūrmalā, Salaspilī, kā arī Rīgā.
Darbi izstādīti “Dauderu” Lielajā salonā un kopā ar Aivja Pīzeļa darbu izstādi aicinām arī izbaudīt greznā 19. gadsimta beigu savrupnama gaisotni un aplūkot muzeja ekspozīciju. Nesen atjaunotajā “Dauderu” ekspozīcijā atspoguļots ēkas liktenis, virtuvē radīta 19.–20. gs. mijas recepšu un virtuves rīku pasaule, savukārt nama 2. stāvā tikko atvērtajā Kolekcionāra kabinetā – apmeklētāji var izzināt kolekcionāru un Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma attiecības 20. gs. satricinājumos, kā arī apskatīt Gaida Graudiņa kolekcijas daļu. Uzmanības vērts ir arī ievērojamā ainavu arhitekta Georga Kūfalta projektētais “Dauderu” piemājas dārzs, kas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem, interesantu reljefu un dažādu sugu kokiem.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Tālrunis: 67392229, 67391780
E-pasti: dauderi@lnvm.lv
Ieejas maksa:
pieaugušajiem – 3,00 EUR,
pensionāriem, studentiem – 1,50 EUR,
skolēniem – 0,75 EUR,
ģimenes biļete (1-2 pieaugušie un 1-2 bērni) – 4,00 EUR,
gida pakalpojumi (ekskursija 1 h garumā): latviešu valodā – 8,00 EUR.
Darba laiks: pirmdiena, otrdiena – slēgts; trešdiena – svētdiena 10.00–17.00.
Papildu informācija:
Olga Miheloviča
LNVM Dauderu nodaļas vadītāja
Tālr. 67392229; 22450364
e-pasts: dauderi@lnvm.lv
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
facebook.com/dauderi.lnvm
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869.gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920.gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920.gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013.gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā muzejs plāno atgriezties 2025.gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība - tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.