17. augustā no plkst. 11:00 līdz 17:00 Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukumā 9) notiks seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”. Dalībnieki - vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti ir aicināti pieteikties semināram līdz 7. augustam.
Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017. gada 20. martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.
Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).
Semināra ietvaros tiks runāts par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, apskatīti dažādi starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumenti šīs ietekmes veicināšanai, kā arī prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.
Reģistrācijas forma (pieteikšanās līdz 7. augustam): https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1. Dalībnieku skaits ierobežots, dalība tiks apstiprināta e-pastā.
Semināra programma pieejama www.culturelab.com un www.lka.edu.lv
Semināru rīko: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Latvijas Nacionālo Kultūras centru un biedrību “Culturelab” projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Projekts saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020”, līguma numurs 693289.
Informāciju sagatavoja
Latvijas Kultūras akadēmijas
Sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste
Aija Melbārde
info@lka.edu.lv, 29740077, www.lka.edu.lv
Semināra programma
(Programmā var būt nelielas izmaiņas un precizējumi)
No 10.30 Ierašanās, reģistrēšanās un kafija
I daļa: Kultūras mantojuma festivālu ietekme un instrumenti starptautiskā un nacionālā līmenī
11.00-11.10 Semināra atklāšana, iepazīstināšana ar dienas kārtību
11.10.-11.30 UNESCO loma kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā (UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika)
11.30-11.50 Iedzīvotāju tuvināšana un sasaiste ar kultūras mantojumu: Baltijas Dziesmu un deju svētki kā instruments (Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe)
11.50-12.10 UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, saraksta nozīme suitu kultūrtelpas saglabāšanā: Burdona festivāls (biedrības "Etniskās kultūras centrs „Suiti” vadītāja Dace Martinova)
12.10-13.10 Diskusija ar semināra dalībniekiem: Kā popularizēt tās vērtības, kas tiks iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā? Kāda būs kultūras mantojuma festivālu loma? (diskusiju vada Latvijas Nacionālā Kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca)
13.10.-13.20 Kopsavilkums par dienas pirmo daļu (Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve)
13.20-14.00 Pusdienas
II daļa: Kultūras mantojuma festivāli un to ietekme vietējā mērogā
14.00-14.30 Kultūras mantojuma festivāli un to ietekme vietējā un reģionālā mērogā: starptautiskā pieredze un galvenie izaicinājumi (Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane)
14.30-14.50 Kultūras mantojuma festivālu ietekme no pašvaldības skatu punkta (tbc)
14.50-15.35 Kultūras mantojuma festivālu pieredzes stāsti:
1) Cēsu pils viduslaiku dienas: vietējās kopienas līdzdalība vēstures iedzīvināšanā (Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš)
2) Kultūras mantojuma festivālu ietekme: brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls "Pārceltuve" Līgatnē (Līgatnes kultūras un tūrisma centra pārstāvis)
3) Mākslas un amatniecības gadatirgus Āboļošana SERDĒ, Aizputē (tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena, biedrība “Serde”)
15.35- 16.20 Diskusija ar semināra dalībniekiem: Kā kultūras mantojums un kultūras mantojuma festivāli var ietekmēt pašvaldības attīstību, labklājību, ekonomiku, kopienu? Kāda ir festivālu iespējamā negatīvā ietekme uz kultūras tradīciju pārmantošanu?
Kā kultūras mantojuma festivāli var stiprināt vietējo kopienu un iesaistīt iedzīvotājus?
Kā kultūras mantojuma festivāli var veicināt pašvaldības ekonomisko attīstību?
Kā kultūras mantojuma festivāli var veidot pilsētas / novada tēlu?
16.20-16.30 Kopsavilkums par dienas otro daļu (Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve)
16.30 Viduslaiku pils dārzā: Latvijas Kultūras akadēmijas rektores, prof. Rūtas Muktupāvelas uzruna un improvizēta muzicēšana ar līdzpaņemtiem instrumentiem (Rūta Muktupāvela, Valdis Muktupāvels, citi dalībnieki pievienojas) un nelielas uzkodas viduslaiku gaumē.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.