Jo ilgāk tu dzīvo, jo biežāk pamani, ka gados vecāki cilvēki nereti aiziet mūžībā ap savas dzimšanas dienas laiku – gluži acīmredzami tās durvis, kas saista dzīvības un nāves robežu, Kāds ir atstājis viegli puspavērtas. Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Helgai Dancbergai līdz septiņdesmit astoņu gadu slieksnim bija palikusi viena nakts.
Beigusi Rīgas 1. vidusskolu, viņa pieder ne tikai pie tās pazīstamajiem absolventiem, bet arī slavenās Dailes teātra 3. studijas, kas mācās trīs lielās grupās un ne tuvu visi neatrod vietu Dailē, tomēr Helga Dancberga nav no cilvēkiem, kas zaudē ticību saviem ideāliem mākslā un pēc nepilnas sezonas Valmieras teātrī, viņa profesionāli norūdās Liepājā. Tur no 1963. līdz 1973. gadam, desmit sezonu laikā jaunā aktrise nospēlē patiesībā savas lielākās un skaistākās lomas – Lidu Matisovu tolaik progresīvajā P. Kohouta lugā “Tāda mīla”, Ingu G. Priedes “Pa valzivju ceļu”, Mircu “Spartakā”, Ebiju J. O’Nīla “Mīla zem gobām”, Mariju “No saldenās pudeles”, Beatrisi izrādē jauniešiem “Mīla, džezs un velns”, kur jau pats nosaukums liecina par avangardu, un divas skaistas titullomas - Žana Anuija Antigoni un Gerharda Hauptmaņa Rozi Berndu. Tur, Liepājā, viņa sastop savu liktenīgo mīlestību – jauno komponistu Imantu Kalniņu un padomju laikam galēji netipiski viņas biogrāfijā līdzās lomām ierakstīti nevis viens vai divi bērni, bet trīs – meita Dana un dvīņi Rēzija un Krists.
Ar šādu profesionālo un cilvēcisko “pūru” viņa atgriežas Rīgā un tiek pieņemta darbā Latvijas Nacionālajā teātrī, kur tad arī no 1975. gada pavada savu radošo mūžu, spēlējot virkni lielāku un mazāku lomu un filmējoties Rīgas kinostudijas kinofilmās, cita starpā, pabeidzot režijas kursu un iestudējot pat pāris izrādes. Viņas populārākā kinoloma ir kolorītā Cepļa kundze Rolanda Kalniņa filmā “Ceplis” partnerībā ar Eduardu Pāvulu, tuvu kaimiņu un draugu Valteru vasaras mājā, tomēr, ņemot vērā viņas sievišķīgo un saimniecisko dabu, noteikti gribas pieminēt arī Zaigas lomu filmā “Mana ģimene”. Trīs bērni, kas jāizskolo galvenokārt vienai, par saimniecisku padarīs vistrauslāko mākslinieci, un, iespējams, tieši tālab, Helgas Dancbergas “publiskais tēls” allaž ir kopā ar trim bērniem, vēlāk mazbērnu pulkā. Un, protams, mūža nogalē tieši tā ir viņas lielākā bagātība.
Tomēr – vairāk nekā 30 gados, kas pavadīti uz Nacionālā teātra skatuves, arī ir tapušas nozīmīgas lomas, lielākoties ar laba humora un atraktīva rakstura “garšvielām” – Gaļina “Pīļu medībās”, Marta “Albertā” un Stefānija “Oliverā”, Auriķu lielmāte “Dullajā baronā Bundulā”, krustmāte Anhelina “Trešajā vārdā”, Guste “Indrānos” un Bebene “Skroderdienās Silmačos”. Pie nopietnajiem uzdevumiem piederējušas tādas lomas kā Alīne “Celtniekā Sūlnesā”, Astra “Pulkstenis ar dzeguzi”, Horsta madāma “Ugunī”, un vēl 2007. gadā viņa kopā ar kolēģiem piedalījās cilvēciski niansētajā N. Ikstenas “Amariļļu” iestudējumā teātra Jaunajā zālē Ināras Sluckas režijā. It kā tik nesen, un tomēr nu jau tik sen.
Lai viegls ceļš aizsaulē! Kultūras ministrijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Helgas Dancbergas tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un talanta cienītājiem, skatuves mākslinieci mūžībā pavadot!
Atvadīšanās no aktrises notiks 22. novembrī Vecās Ģertrūdes baznīcā no plkst. 11:00 līdz 12:00. Apbedīšana - Pleskodāles kapos.