Ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu* tuvāko gadu laikā Rīgas vēsturiskajā centrā tiks saglabāti un attīstīti 5 unikāli valsts nozīmes kultūras pieminekļi, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā – izstāžu zāle “Arsenāls,” Lielās ģildes nams, Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūra, Daugavas gāte un izveidotas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī. Objektu video.
Ar piesaistītajām ERAF investīcijām - 36,7 miljoni eiro - plānots sakārtot un attīstīt šos objektus, veicinot to piekļūstamību un paplašinot inovatīvu izmantošanu sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā.
Kultūrvēsturiskais mantojums ir nozīmīga Latvijas vērtība, tāpēc jo īpaši svarīgi, ka varam rast līdzekļus ne vien tā atjaunošanai, bet arī nodrošināt, ka pēc projektu pabeigšanas ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība un kultūras nozare kopumā. Un ir ļoti svarīgi, ka realizējot šos projektus, mēs arī saglabājam šo visu piecu objektu unikālās, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās vērtības, ” programmas svinīgajā atklāšanas pasākumā norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Signe Groza: Eiropas Savienības finansējums sniedz iespēju ne tikai restaurēt kultūrvēsturiskās ēkas, bet arī attīstīt jaunus kultūras pakalpojumus un tūrisma potenciālu. Svarīgi, lai kultūras objekti būtu gan estētiski un pieejami, gan sniegtu reālu ieguldījumu vietējās ekonomikas izaugsmē, piesaistot apmeklētājus un radot jaunas darba vietas. Papildus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam šiem projektiem, kultūrvēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai paredzēts finansējums no Eiropas Atveseļošanas fonda. Saglabājot un atjaunojot Latvijas kultūras mantojumu, mēs uzturam dzīvu mūsu kopīgo vēsturi, kā arī Latvijas un Eiropas vērtības.
“Projekti, kuros tiek atjaunots kultūrvēsturiskais mantojums, vienmēr ir īpaši, un to īstenošanā nav iespējams darboties bez misijas apziņas. Tie prasa rūpību, pietāti, precizitāti un pacietību. Tomēr tad, kad lielais darbs ir galā, šos projektus noteikti pamana, tos ievēro un arī novērtē – sabiedrība, līdzcilvēki, kuri izmantos gan jaunu elpu ieguvušo vidi, gan arī jaunradītās iespējas,” Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Izstāžu zāles Arsenāls atjaunošanas projekts rezultātā būs tieša liecība Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas idejai un jēgai, jo renovācijas gaitā objekts kļūs pieejams un tiks izmantots sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, dodot ievērojamu ieguldījumu Rīgas un Latvijas vizuālās mākslas infrastruktūras pilnveidē. Atļaušos apgalvot, ka atjaunotā ēka, kurā rūpes par vēsturisko mantojumu pastāvēs dinamiskā mijiedarbībā ar mākslinieciskās jaunrades radošo spēku, vitalitāti un laikmetīgumu, būs ieguvums māksliniekiem, iedzīvotāju kopienām, pilsētas viesiem un sabiedrībai kopumā. Mākslinieku gaidas ir ļoti lielas! Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieki jau uzsākuši darbības programmas izveidi, ko varēsim sākt realizēt 2027. gada nogalē.”
“Lielā ģilde līdz ar vairākiem citiem kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem ir tikusi pie akūti nepieciešamās un ļoti ilgi gaidītās renovācijas. Vairāku gadu garumā, ar rūpību un respektu pret vēsturisko celtni tika izstrādāts arhitektes Zanas Koroļas renovācijas projekts sadarbībā ar Valsts nekustamo īpašumu spaciālistiem. Uzdevums bija ārkārtīgi sarežģīts – izveidot ēkā mūsdienu prasībām atbilstošu infrastuktūru, tai skaitā divus liftus, nodrošināt lielo, vēsturisko logu skaņas izolāciju un siltumefektivitāti u.c. Un pašas koncertzāles kvalitatīvai funkcionēšanai nepieciešamie pārveides darbi – krēslu nomaiņa, iegūstot papildus skatītāju sēdvietas, kā arī specifiska pārveide zāles akustikas uzlabošanai. Ceram uz izcilu rezultātu, atgriežoties Lielās ģildes koncertzālē 2026.gadā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra simtgadē!” akcentē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.
LNVM direktors Arnis Radiņš: “Rīgas pils kastela pēc rekonstrukcijas darbiem vienā no tās korpusiem ir atguvusi virkni skaistāko pils telpu. Turpmākajos gados pilī tiks izveidotas jaunās ekspozīcijas, lai atjaunotajā vidē Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu vēstīt Latvijas vēstures stāstu. Jau šobrīd top bērnu nodarbību telpa, ir tapis jauno ekspozīciju saturs, dizaina un tehniskie projekti, un ar ERAF līdzfinansējumu tuvākajos gados tiks izbūvētas saturiski nozīmīgas un vizuāli iespaidīgas ekspozīcijas “Livonijas pilis” un “Straumējot laiku,” kas atainos Latvijas vēstures 12 gadu tūkstošus. Tas būs svarīgs ieguvums gan Latvijas cilvēkiem, gan ārvalstu tūristiem.”
“Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība līdz 2029. gada beigām veiks Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā,” stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, skaidrojot, ka projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem, lai ikviens atbilstoši savām spējām varētu izstaigāt galveno Vecrīgas artēriju. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas, kā arī projekta laikā plānots atjaunot pazemē esošās inženierkomunikācijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem. Tās ir investīcijas nākotnē, kas piesaistīs Vecpilsētai cilvēkus un veicinās uzņēmējdarbību”.
“Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova: "VNĪ, veiksmīgi sadarbojoties ar Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, īsteno nozīmīgus kultūras mantojuma saglabāšanas projektus, kas tiek rūpīgi plānoti un īstenoti atbilstoši noteiktajiem termiņiem un līdzekļu apjomiem. Projekti Lielā ģilde, Arsenāls un Daugavas gātē ir labs piemērs efektīvai resursu pārvaldībai, kur termiņu ievērošana un izlietoto līdzekļu samērīgums ir prioritātes. Piemēram, Daugavas gātes un priekšpils laukuma izbūves projekts Rīgas pilī paredz uzlabotu lietus ūdens novadīšanu, pils vēsturisko sienu saglabāšanu un mūsdienīgu fasādes apgaismojumu, padarot pils apkārtni pieejamāku un pievilcīgāku visiem apmeklētājiem un nostiprinot tās lomu kā nozīmīgam kultūras centram."
*- KM kā atbildīgās iestādes ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ERAF 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. programma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus.”