Balvas laureāti:
Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā
Alvis Lapiņš
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
Janvāris, rež. Viesturs Kairišs, prod. Mistrus Media (Latvija), Artbox (Lietuva), Staron Film (Polija)
Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu žūrija izvēlējās darbu, kas niansētā veidā ataino mūsdienu Latvijas pastāvēšanā un pašapziņā nozīmīgus notikumus. Šo filmu raksturo jūtīgs un precīzs laikmeta portretējums, kurā spoži izceļas gan režisora darbs, gan visas komandas sniegums. Filmas introspektīvais tonis, savukārt atgādina, ka jebkuras valsts un sociālpolitisku notikumu pamatu un vērtību veido cilvēciskais; šī atziņa ir īpaši aktuāla jaunajā Eiropas realitātē.
Labākā īsmetrāžas spēlfilma
Pirmie soļi, rež. Pauls Ķesteris, prod. Mima Films (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
Mana māte valsts, rež. Ieva Ozoliņa, prod. Fa Filma (Latvija), Republik (Islande)
Īpašā žūrijas atzinība labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā
Svārstības, rež. Kristīne Briede, prod. Baltic Balkan Productions (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija)
Žūrija piešķir īpašo atzinību Kristīnes Briedes dokumentālajai filmai “Svārstības” - darbam, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību, aicinot izvērtēt status quo neaizskaramību.
Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma
81 metrs, rež. Jānis Ābele, prod. Chaland Films (Latvija)
Labākā animācijas filma
Mans laulību projekts, rež Signe Baumane, prod. Lokomotīve (Latvija), The Marriage Project (ASV), Antevita Films (Luksemburga)
Labākā daudzsēriju filma
Krimināllieta iesācējam, rež. Armands Zvirbulis, prod. Red Dot Media (Latvija), Inscript (Lietuva)
Labākā debijas filma
Tikmēr Lucavsalā, rež. Elza Gauja, prod. Riverbed (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
Labākā studentu filma (saņem “Lielā Kristapa” lukturi)
Mans kaimiņš nosita manu kaķi, rež. Reinis Ūbelis, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Griffonmark (Latvija)
Labākais scenārists
Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis (Krimināllieta iesācējam)
Labākais spēlfilmas režisors
Linda Olte (Māsas)
Labākais spēlfilmas operators
Aleksandrs Grebņevs (Ūdens garša)
Labākā aktrise galvenajā lomā
Marija Luīze Meļķe (Neona pavasaris)
Kamēr nav pieņemts Kopdzīves likums, aktrise no balvas atteicās
Labākais aktieris galvenajā lomā
Kārlis Arnolds Avots (Janvāris)
Labākā aktrise otrā plāna lomā
Iveta Pole (Māsas)
Labākais aktieris otrā plāna lomā
Toms Auniņš (Nemierīgie prāti)
Labākais filmas mākslinieks
Ieva Jurjāne (Janvāris)
Labākais kostīmu mākslinieks
Rūta Lečaite (Janvāris)
Labākais grima mākslinieks
Maija Gundare (Sema ceļojumi)
Labākais dokumentālās filmas režisors
Ivars Seleckis (Zemnieki)
Labākais dokumentālās filmas operators
Gints Bērziņš (Mājas)
Labākais animācijas filmas režisors
Signe Baumane (Mans laulību projekts)
Labākais animācijas filmas mākslinieks
Signe Baumane (Mans laulību projekts)
Labākais komponists
Platons Buravickis, Huans Ernandezs (Nemierīgie prāti)
Labākais skaņu režisors
Aleksandrs Vaicahovskis (Neona pavasaris)
Labākais montāžas režisors
Armands Začs (Janvāris)
“Lielajam Kristapam” nominētās filmas vērtēja starptautiska žūrija: režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, FIPRESCI biedre Kristīne Simsone un goda locekle, aktrise Laila Robiņa (Laila Robins), ASV.
Lielais Kristaps - īpašās balvas
Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniedza kino dramaturgam Alvim Lapiņam. Balvas par mūža ieguldījumu filmu mākslā ilggadējais atbalstītājs ir “Hannu Pro”, viens no vadošajiem uzņēmumiem televīzijas, teleraidīšanas, video filmēšanas un pēcapstrādes sistēmu izveidē.
Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas balvu pasniedz Sonora Broka: “Viss ir redzēts, pie visa ir pierasts, bet vēl nav gana,” šādi vārdi izskan filmā no aktieriem, kuri izspēlē revolūciju uz skatuves, nespējot tādu rast savā profesionālajā dzīvē. Lāča personīgajā darbā, vizuāli aizraujošajā atrakcijā un komentārā ne tikai par vietējo teātra, bet arī kultūras vidi ir daudz gruzdoši neatliekamā. “Revolūcija” pārstāv jaunu atzaru mūsdienu latviešu kino - filmas, kas nebaidās būt dzēlīgas un patiesas pašas pret sevi un nozari, kurā tās ir iegremdētas. FIPRESCI balvu saņem filma “Revolūcija” un tās režisors Mārcis Lācis.”
Žurnāls Kino Raksti balvu piešķīra režisorei un māksliniecei Signei Baumanei, filmas “Mans laulību projekts” autorei. Kinokritiķes Dairas Āboliņas intervija ar Signi Baumani 2022. gada oktobrī bija 1000. publikācija elektroniskajā žurnālā, tāpēc Kino Rakstu balva ir 1000 saulespuķu sēkliņas, ko stādīt visur pasaulē, kur vien vedīs filmas un režisores turpmākie ceļi.
Alus darītavas “Valmiermuiža” balvu par savas zemes vērtību saņēma filma “Zemnieki” (režisors Ivars Seleckis, producents Mistrus Media).
Laikraksta “Diena” un kultūras un izklaides izdevuma KDi speciālbalvu Elzai Gaujai par filmām “Tikmēr Lucavsalā” un “Mamma vēl smaida” pasniedza izdevniecību “Dienas Mediji”, “Dienas Bizness”, “Dienas Žurnāli” vadītājs Edgars Kots. Balvas - laikraksta “Diena” pilnā komplekta abonements 12 mēnešiem (gadam), kurā ietilpst laikraksts “Diena”, izdevums “KDi” un žurnāls “Sestdiena”, un informatīvais atbalsts Izdevniecības “Dienas Mediji” izdevumos nākamajai producētajai filmai 2023 eiro apmērā.
Izdevniecības “Žurnāls Santa” īpašo balvu “Cilvēkstāsts” pasniedza portāla Santa.lv attīstības vadītāja Zane Blanka: “Viens no dzīvesstila žurnālistikas svarīgākajiem fokusiem vienmēr bijis cilvēks un viņa stāsts. Iespējams, visvērtīgākie ir tie stāsti, kuros atklājas īstā, neizskaistinātā dzīve un kuros neglaimojam paši sev, jo tieši tie mums dod iespēju domāt, kā kļūt labākiem. Šādus cilvēkstāstus meklējam un novērtējam arī kino. Tāpēc šogad savu simpātiju balvu vēlamies pasniegt filmai “Māsas” un režisorei Lindai Oltei.”
SIA “Rīgas nami” kinoteātra “Splendid Palace” balvu “Skatītāju izvēle 2022” pasniedza SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže: ““Splendid Palace” pirmās kinofilmas sāka rādīt pirms 100 gadiem. Mūsu jubilejas gadā novēlam latviešu kino nozarei uzņemt tik izcilus un spēcīgus stāstus, kuriem izdosies pārspēt šīs sezonas apmeklētāko filmu. Kinoteātra “Splendid Palace” skatītāju simpātiju 2022 saņem režisora Viestura Kairiša filma “Janvāris”.”
“LMT ir gandarīts piešķirt balvu 1000 eiro apmērā filmai, kas saņems titulu “Gada inovācija kino mākslā”. Inovācijas izaicina cilvēka radošumu - tie ir pastāvīgi jaunu apvāršņu meklējumi, centieni nokļūt vēl neapgūtās teritorijās, iemācīties jaunas prasmes. Kad šķiet, ka viss jau ir redzēts un piedzīvots, tieši inovatori ir tie, kas ļauj turpināties cilvēces attīstībai - kā tehnoloģiju nozarēs, tā kinomākslā. Tas ir apliecinājums, ka cilvēka izdomai nav robežu, un to demonstrē arī kino žanra inovācijas - absurda pasakas “Sema ceļojumi” - režisors Aiks Karapetjans un radošā komanda,” saka LMT prezidents Juris Binde.
No 3. līdz 24. februārim notika skatītāju balsojums www.lsm.lv. Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv rīkotajā skatītāju balsojumā uzvarēja un skatītāju simpātiju balvu saņēma seriāls - Gen Z drāma “Viss norm” (režisors Alberts Viegliņš, studija “Centaur Films”). “Pēc ārkārtīgi bagātīgā kino gada ar sevišķu intrigu gaidījām, kurš darbs būs ieguvis aktīvākos fanus un uzvarēs skatītāju balsojumā. Rezultāts pierāda, ka šī gada skatītāju simpātijas balvas saņēmējam patiešām ir izdevies atrast savus skatītājus, kas ir īpaši nozīmīgi, jo šis projekts radīts, domājot par pavisam konkrētu skatītāju paaudzi,” komentēja LSM.lv kultūras redaktore Laila Burāne.
Līdz 28. februārim “Lielajam Kristapam” veltīta programma visā pasaulē skatāma vietnē www.filmas.lv. Tajā ir trīs programmas: “Lielā Kristapa” 2021. gada laureātu filmas, “Lielā Kristapa” Mūža balvas laureāta, kinodramaturga Alvja Lapiņa filmu retrospekcija un “In Memoriam” Rolanda Kalniņa filmu retrospekcija.
“Lielā Kristapa” noslēguma ceremonija notika 26. februārī “Rīgas cirkā”. Ceremonijas režisors Mārtiņš Ķibers: “Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonija notiks svaigi rekonstruētajā Rīgas cirka ēkā, un tas ir likumsakarīgi. Cirka maģija, kustība un brīnums ir stāvējis klāt kinematogrāfa dzimšanai, un tieši šeit, Rīgas cirkā, reiz noticis pirmais kinoseanss Latvijas teritorijā. Ceremonijā kopā ar balvu nominantiem un laureātiem tiks godināta kino un cirka simbioze, tāpēc klātesošie, LSM un LTV skatītāji kļuva par lieciniekiem “Lielā Kristapa” levitācijai, ceremonijas vadītāja aktiera Ģirta Krūmiņa personības dalīšanās fenomenam un pāris maģiskiem “spektakliem”.” Ceremonijas tekstu autors - Klāvs Mellis un Monta Gāgane, scenogrāfija - Anna Heinrihsone.
Daudzas godalgotās un nominētās filmas iespējams skatīties straumēšanas platformās un Vimeo.
Nacionālo Kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju, atbalsta “Latvijas Mobilais Telefons” un “Hannu Pro”. “Lielā Kristapa” partneri: kinoteātris “Splendid Palace”, Rīgas Cirks, Latvijas Nacionālais arhīvs, Rīgas Kino muzejs, “BB Rental”, “Entresol”, “Valmiermuiža”, “Caffeine”, “Mitto”. Informatīvais atbalsts: Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, “LSM”, “Visual Media”, “Diena”, “Kultūras Diena”, “Kino Raksti” un “Santa”.