Ar kultūras ministres rīkojumu apstiprināts Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās. Plāns dod ceļa karti kultūras mantojuma vērtību aizsardzībai, nosakot iesaistīto pušu lomas, sniedz risku izvērtējumu un identificē līdz 2027. gada nogalei veicamos pasākumus, lai kultūras mantojums būtu labāk aizsargāts dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas vai apdraudējuma situācijās, kā arī tādā krīzes situācijā kā militārs konflikts.
“Nākamnedēļ aprit trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara Ukrainā, un Latvijā beidzot esam izstrādājuši un apstiprinājuši praktisku plānu, kā sargāsim kultūras mantojumu krīžu situācijās. Ir ļoti svarīgi, ka jebkāda apdraudējuma gadījumā ir skaidrs algoritms, un katra iesaistītā puse zina, kā rīkoties,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Plānu izstrādājusi Kultūras ministrijas (KM) izveidota darba grupa, izvērtējot dažādu organizāciju vadlīnijas un dažādu Eiropas valstu praksi kultūras mantojuma aizsardzībā un glābšanā krīzes situācijās. Samērojot labās prakses aprakstus ar pieejamajiem resursiem un patreizējo gatavības kultūru dažādu krīžu pārvarēšanai, rasts Latvijas situācijai atbilstošu pasākumu kopums kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās.
Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās attiecas uz Latvijas valsts aizsargāto kultūras mantojumu, taču tajā sniegtie risinājumi un pasākumi ir piemērojami jebkurām kultūras vērtībām.
Plāns paredz, ka galvenā atbildība kultūras mantojuma saglabāšanā balstās uz kultūras vērtību īpašniekiem (valdītājiem), kuriem jāveic nepieciešamie pasākumi kultūras vērtību aizsardzībai: jānodrošina dokumentēšana, aizsardzības plānošana (nepieciešamais nodrošinājums, prioritāšu noteikšana, mācību organizēšana, partneru un iesaistīto pušu iesaistīšana, nepieciešamo materiālo resursu apzināšana un sagāde).
Valsts un pašvaldību uzdevums ir veicināt šīs aktivitātes, sniedzot metodisku atbalstu un nodrošināt šo funkciju veikšanu attiecībā uz valsts un pašvaldību pārraudzībā esošu kultūras mantojumu.
Plāns ietver šādu pasākumu īstenošanu - normatīvo aktu pilnveidi, lai valsts atzītu kultūras vērtību īpašniekiem un valdītājiem noteiktu atbildību par to īpašumā esošo vērtību gatavības krīzēm plānošanu, pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzībai krīzes situācijās nepieciešamo datu sagatavošanu, uzkrāšanu un drošību, metodisko materiālu pieejamību, kultūras mantojuma vērtību definēšanu institūciju un nacionālā līmenī, lai iegūtu kultūras mantojuma vērtību aizsardzības plānošanai un reaģēšanai nepieciešamos datus alternatīvu patvēruma vietu apzināšanu, kā arī valstiski nozīmīgu digitālo datu saglabāšanas nodrošināšanu un materiāltehniskā nodrošinājuma reaģēšanai krīzes situācijās risināšanas jautājumus.
Pēc plāna apstiprināšanas KM izveidos pastāvīgu starpinstitucionālu grupu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, kura:
- īstenos plāna izpildi, novērtēs tā īstenošanu, sniegs priekšlikumus plāna izmaiņām un nodrošinās atbalstu kultūras mantojuma īpašniekiem vai valdītājiem krīzes situāciju pārvarēšanā,
- izvērtēs atbalsta sniegšanas iespējas, saņemot informāciju par valsts atzītu kultūras mantojuma vērtību apdraudējumu vai zaudējumu,
- veicinās metodisko materiālu tulkošanu, sagatavošanu un iesaistīto pušu sadarbību,
- veicinās kultūras mantojuma vērtību aizsardzības jautājumu aktualizēšanu valsts līmenī,
- nodrošinās centralizētu datu par kultūras vērtībām, to atrašanās vietām un apjomiem uzkrāšanu un drošu nodošanu citām krīzes seku novēršanā iesaistītajām institūcijām to darbam nepieciešamajā apjomā,
- informēs iesaistītās puses par vadlīnijām, labo praksi,
- nodrošinās, ka risku izvērtēšanai ir pieejami nepieciešamie informācijas resursi,
- uzturēs un apkopos informāciju par gadījumiem, kad cietušas kultūras vērtības.