Sestdien, 21. oktobrī plkst. 14.00, Dauderu namā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) sāksies ainavu arhitektes Kristīnas Briķes lekcija-ekskursija, kas veltīta Dauderu parka vēsturei. Interesenti varēs uzzināt, kā šī teritorija no Pierīgas kāpu zonas pārtapa par iekoptu privātu parku, un kā to pašlaik pārveido par mūsdienīgu Sarkandaugavas apkaimes zaļo zonu. Pēc īsa ieskata nama vēsturei veltītā ekspozīcijā, sekos lekcija ar ekskursija pa parku.
Lektore Kristīna Briķe ir šobrīd notiekošā Dauderu parka rekonstrukcijas projekta autore. Viņa arhitektes izglītību ieguvusi RTU (1997), specializējoties ainavu arhitektūrā.
Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, pieteikšanās līdz 19. oktobrim, zvanot pa tālruni 67392229, 67391780 vai sūtot e-pastu uz dauderi@lnvm.lv. Ieejas maksa - muzeja apmeklējuma biļete.
Ainava ap alusdarītavu “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) tika kopta jau kopš rūpnīcas pirmsākumiem 1860. gados, tomēr privātu parku pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta šeit iekārtoja līdz ar rūpnīcas īpašnieka, vācbaltiešu fabrikanta Ādolfa fon Bingnera ģimenes villas uzcelšanu 1897. gadā. Izmantojot dabisko reljefu, tika iekārtots ainavisks parks ar ūdenstorni-mākslīgām pilsdrupām, mākslīgu ūdenskrātuvi ar strūklaku, tenisa laukumu, siltumnīcām, pastaigu celiņiem un apstādījumiem.
1937. gadā, gatavojot ēku nodošanai Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, veica arī visaptverošus parka atjaunošanas darbus. No 1937. līdz 1940. gadam parks tika vērienīgi labiekārtots kā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences neatņemama daļa. Padomju okupācijas laikā parks nonāca rūpnīcas “Aldaris” pārziņā un ilgu laiku būtiski parka uzlabošanas vai atjaunošanas darbi netika veikti. Parks laika gaitā ieguva Aldara parka nosaukumu, bet šogad oficiāli atguva Dauderu parka vārdu.
1990. gadā Dauderu namā ierīkoja muzeju, kura kodolu veido trimdā vāktā Latvijas kultūrvēsturisko liecību kolekcija. Rekonstrukcijas projekta ietvaros daļēji tika atjaunots arī dārzs ap savrupnamu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli. Kopš 2010. gada Dauderi ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa un pēdējos gados ap māju esošie stādījumi vairākkārt pilnveidoti. Pašlaik Rīgas dome sadarbībā ar pilnsabiedrību “Guliver Construction” un arhitektu biroju “ARH stadija” īsteno arī tās īpašumā esošās Dauderu parka daļas vērienīgu pārbūvi.
Saziņai:
Olga Miheroviča,
LNVM Dauderu nodaļas vadītāja,
tālr. 67392229, 22450364
e pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv\
facebook.com/LNVM Dauderi
twitter.com/Dauderi_LNVM
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMuzejs
________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.