Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – 2025. gada valsts budžets būs par 0,18 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, sasniedzot 246 820 698 eiro.
Kā ik gadu arī 2025. gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības – 3 kultūras augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību /privāto mūzikas, mākslas un deju skolu - darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.
Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā, t. i. kvalitatīviem kultūras pasākumiem vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina jomās, savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma – valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšana Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās VNĪ, ES fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī, protams, mediju politikā.
Eiropas Savienības fondu programmu īstenošanai KM budžetā 2025. gadā paredzēti 4 206 610 eiro. Šī finansējuma ietvaros tiks īstenoti kopumā 26 projekti, tostarp Atveseļošanas fonda projekti digitalizācijas un energoefektivitātes uzlabošanai, Eiropas Kopienas iniciatīvas sabiedrības saliedētības sekmēšanai, pārrobežu sadarbības programmas, kā arī Erasmus + projekti izglītības jomā 8 KM profesionālajās vidusskolās.
Jau ziņots, ka papildu finansējums nākamajam gadam piešķirts kiberdrošības stiprināšanai kultūras sektorā, nodrošinot datortehnikas atjaunošanu un licenču izmaksu segšanu, kā arī kultūras mantojuma vērtību atjaunošanai piesaistīts finansējums, izveidojot jaunu sabiedriskā labuma mērķa loteriju – “Senatnes loterija.”
Kiberdrošības stiprināšanai kultūras sektorā tiks piešķirti papildu 1 295 602 eiro. Šo finansējumu Kultūras ministrija saņems no VARAM pēc attiecīgā normatīvā regulējuma izstrādes Eiropas Savienības finansējuma piesaistei.
Jaunajā valsts mēroga izlozē “Senatnes loterija” ar sabiedriskā labuma mērķi Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai iegūtos līdzekļus plānots novirzīt nacionāli un starptautiski nozīmīgu, simbolisku un unikālu kultūras pieminekļu atjaunošanai, tādējādi sekmējot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, stiprinot sabiedrības izpratni un lepnumu par mūsu kultūras vērtībām, kā arī radot iespēju tās kopt, piedzīvot un izbaudīt gan mums, gan nākamajām paaudzēm.
Plānots, ka loterijas ieņēmumi 2025. gadā varētu sasniegt 2 310 000 eiro, 2026. gadā – 2 370 000 eiro, 2027. gadā 2 653 000 eiro, savukārt 2028. gadā – 2 304 000 eiro.
Arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums nākamajā gadā tiks paaugstināts par 2,6%.
2025. gadā finansējums kultūras nozaru projektu īstenošanai Valsts kultūrkapitāla fonda programmās pieaugs par 1,6 miljoniem eiro, palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa.
Tāpat valdība ir apstiprinājusi KM priekšlikumu vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.
Jau ziņots, ka KM prioritārajiem pasākumiem 2025. gada budžetā pieprasīja ap 28 miljoniem eiro, ievērojot valdības lemto - par nākamā gada valsts budžeta vienīgo prioritāti izvirzīt valsts drošību. Finansējums tika pieprasīts informatīvās telpas drošības nodrošināšanai, sabiedrības noturības jautājumu risināšanai, kā arī kultūras nozares gatavības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes apstākļos.
Savukārt samazinājums KM budžetu skāra 2,85 miljonu eiro apmērā – valsts drošības stiprināšanai tika pārdalīts finansējums, par 50% samazinot uzkrājuma fondu kultūras ēku nākotnes kapitālieguldījumiem. Otrs lielākais samazinājums - 0,45 miljoni eiro - skars kultūras kapitālsabiedrības, samazinot tām valsts mērķdotāciju, vienlaikus uzliekot uzdevumu pašu ieņēmumus audzēt par 1-2%. Pārtraucot no KM budžeta finansēt atsevišķu privāto muzeju darbību un uzticot privāto akreditēto muzeju finansēšanu turpmāk konkursa kārtībā veikt VKKF, valsts drošības stiprināšanai novirzīti vēl 0,24 miljoni eiro. KM samazinās ministrijas komandējumu izdevumus un notiks atteikšanās no KM nomas automašīnas izmantošanas; tāpat, datu aizsardzības speciālista pienākumus KM kultūrizglītības iestādēs turpmāk veiks KISC darbinieks nevis katra KM kultūrizglītības iestāde nodrošinās sava speciālista piesaisti.