11. maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks tradicionālie ikgadējie zinātniskie lasījumi. Šogad muzeja līdzstrādnieki ar pētniecībā paveikto atkal iepazīstinās klātienē, LNVM konferenču zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, bet norisei varēs sekot arī tiešrādē Facebook lapā.
PROGRAMMA
- Plkst. 9.30 — plkst. 9.40 Lasījumu atklāšana.
- Plkst. 9.40 — plkst. 10.05 Vanda Visocka, LNVM Arheoloģijas departamenta krājuma glabātāja “Bagātīgie pavardi: Ķivutkalna keramikas telpiskā analīze atradumu kontekstā”.
- Plkst. 10.05 — plkst. 10.30 Ingrīda Līga Virse, LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece “Arheoloģisko pieminekļu apzināšana dienvidrietumu Kurzemē. Provizoriskie rezultāti”.
- Plkst. 10.30 — plkst. 10.55 Baiba Vaska, LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece, “Šķēpi zemgaļu (5.—8. gs.) un latgaļu (7.—8. gs.) kultūrās — kopīgais un atšķirīgais”.
- Plkst. 10.55 — plkst. 11.20 Irita Žeiere, LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece, “Lina izmantošana Latvijā, balstoties uz arheoloģisko materiālu”.
- Plkst. 11.20 — plkst. 11.45 Eduards Plankājs, LNVM Arheoloģijas departamenta krājuma glabātājs, “Suns viduslaiku arheoloģiskajā materiālā Latvijas teritorijā”.
- Plkst. 11.45 — plkst. 12.10 Arnis Radiņš, LNVM direktors, “Par “barbariem” pirms viduslaikiem šodienas Latvijas teritorijā”.
- Plkst. 12.10 — plkst. 13.00 Pusdienu pārtraukums.
- Plkst. 13.00 — plkst. 13.25 Alise Gunnarssone, LNVM Arheoloģijas departamenta galvenā krājuma glabātāja, “Viduslaiku akmensmasas keramika Ikšķiles pilī un ciemā”.
- Plkst. 13.25 — plkst. 13.50 Baiba Dumpe, LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece, “Viduslaiku glazētā sarkanmāla keramika Ikšķilē”.
- Plkst. 13.50 — plkst. 14.15 Anda Ozoliņa, LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja, “Baldones Viesuļu depozīts”.
- Plkst. 14.15 — plkst. 14.40 Mārīte Jakovļeva, LNVM Vēstures departamenta pētniece, “1648. gada 28. februāris un tā nozīme Kurzemes hercogistes vēsturē”.
- Plkst. 14.40 — plkst. 15.10 Kafijas pauze.
- Plkst. 15.10 — plkst. 15.35 Gundega Skagale, LNVM Etnogrāfijas departamenta pētniece, “Latviešiem Juris, krieviem Jurijs. Etnogrāfa un ģeogrāfa Novoselova devums latviešu materiālās un garīgās kultūras izpētē”.
- Plkst. 15.35 — plkst. 16.00 Anete Ulmane, LNVM Vēstures departamenta krājuma glabātāja, “Liecības par 19.—20. gadsimta mijas koka arhitektūru LNVM krājumā”.
- Plkst. 16.00 — plkst. 16.25 Arnis Strazdiņš, LNVM Vēstures departamenta pētnieks, “Satversmes melnraksti. Ieskats Latvijas konstitūcijas tapšanas gaitā un nerealizētajos variantos”.
Kontaktpersona:
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556,
e—pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
_________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.