Trešo valstu pilsoņi

Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā

Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas (tai skaitā Islande, Norvēģija un Lihtenšteina), kā arī Šveice. Trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. „Trešā valsts” ir jēdziens, ko lieto arī attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem – ceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību, gadījumos, ja nepieciešama vīza ieceļošanai citā („otrajā”) valstī, neatrodoties savā („pirmajā”) valstī. Tas var notikt, piemēram, ja Latvijā nav šīs vēstniecības vai konsulāta.

Uz 2019.gada 31.decembri Latvijā kopā bija reģistrēti 98 366 ārvalstnieki, no kuriem 45 027 ir izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) un 53 339 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk – PUA), kopumā veidojot aptuveni 4,7% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Ārvalstnieki Latvijā

No 98 366 ārvalstniekiem, kuri reģistrēti Latvijā 2019.gadā, 79 652 jeb 81% bija trešo valstu valstspiederīgie, bet 18 714 jeb 19% - Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi.

Statistikas dati liecina, ka kopējais imigrācijas apjoms palielinās – salīdzinājumam, 2005.gadā ar TUA Latvijā uzturējās tikai 7 429 ārvalstnieki, ar PUA tikai 26 976 ārvalstnieki, bet 2015.gadā ar TUA Latvijā uzturējās 23 674 ārvalstnieki un 46 669 ārvalstniekiem bija PUA. Savukārt 2017.gadā ārvalstnieku skaits turpināja palielināties - ar TUA Latvijā uzturējās 78 451 ārvalstnieki, bet ar PUA - 53 048 ārvalstnieki. Vērojot imigrācijas tendences, imigrantu skaits Latvijā līdz šim pakāpeniski pieauga, taču 2019.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, TUA saņēmēju skaits ir ievērojami samazinājies.

Imigrācijas apjoma dinamika

 

2019.gadā pirmreizējās PUA saņēma 841 persona no 29 valstīm, taču TUA pirmo reizi saņēma 10418 personas no 113 valstīm.

Pētījumi “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” un “Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” liecina, ka apmēram trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, savukārt latviešu un angļu valodas pārvalda katrs trešais.

Iemesli, kāpēc trešo valstu pilsoņi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, mainās. Ja 2005.gadā galvenais imigrācijas iemesls (vairāk nekā 40% izsniegto termiņuzturēšanās atļauju) bija ģimenes apvienošanās, 2009.gadā tā bija nodarbinātība (vairāk nekā 45% termiņuzturēšanās atļauju), tad 2013.gadā visvairāk termiņuzturēšanās atļauju tika izsniegts par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jau prevalēja 3 galvenie iemesli – 29% ieguldītājs nekustamajā īpašumā, darba ņēmējs – 22%, studijas – 15%. Salīdzinot biežāk Latvijā sastopamo trešo valstu pilsoņu uzturēšanās iemeslus Latvijā, novērojamas būtiskas atšķirības. Uz 2017.gada 1.jūliju visbiežāk uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā pamata TUA ir izsniegtas Ķīnas (84%), Krievijas (59%) un Kazahstānas (54%) pilsoņiem. Darbs un kvalificēts darbs visbiežāk ir TUA izsniegšanas pamats Ukrainas (attiecīgi 44% un 8%) un Baltkrievijas (attiecīgi 39% un 6%) pilsoņiem. Ģimenes apvienošana kā uzturēšanās iemesls ir raksturīgs Baltkrievijas (33%), Ukrainas (23%) un Krievijas (20%) pilsoņiem. Savukārt Indijas un Uzbekistānas pilsoņu galvenais uzturēšanās iemesls Latvijā ir studijas (attiecīgi 76% un 62%). Studijas ir ievērojami retāk sastopams, taču pietiekami būtisks uzturēšanās iemesls arī Kazahstānas pilsoņiem (25%).

Nodarbinātības jomā ir mainījusies trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm. Kopš 2014.gada ir strauji pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars.

Iegūstot TUA kādam no ģimenes locekļiem, uz Latviju dodas arī viņa ģimene. Piemēram, 2019.gadā kopumā TUA Latvijā tika piešķirtas 45 027 personām, no kurām 37 267 personas jeb 83% bija pieteikuma iesniedzēji TUA saņemšanai, taču 7760 personas jeb 17% - to ģimenes locekļi.


2004.gadā Eiropas Savienība pieņēma Kopīgos pamatprincipus attiecībā uz imigrantu integrācijas politiku Eiropas Savienībā. Daži no 11 principiem:

  1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji.
  2. Integrācija nozīmē Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošanu.
  3. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un iestādēm ir neatņemama integrācijas sastāvdaļa; dot iespēju imigrantiem iegūt šīs pamatzināšanas ir svarīgs sekmīgas integrācijas elements.
  4. Integrācijas pamatmehānisms ir bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē sekmē imigrantu un attiecīgās dalībvalsts pilsoņu saskarsmi.
  5. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī, sekmē to integrāciju. 10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir būtisks apsvērums sabiedrības politikas veidošanā un īstenošanā.

Saite uz dokumentu šeit.


Lai gan integrācijas jautājumi galvenokārt ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienība sniedz atbalstu integrācijas politikai, īstenojot politikas koordināciju un veicinot informācijas apmaiņu, kā arī atbalstot dalībvalstu integrācijas centienus finansiāli. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (2014 – 2020) ir viens no Eiropas Savienības izveidotiem instrumentiem, kas sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 - 2020) mērķi ir:

  • stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;
  • sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;
  • stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;
  • stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.

Kultūras ministrija kā Patvēruma, migrācijas  un integrācijas fonda deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā kopš 2016.gada ievieš projektus, kas atbalsta imigrantu integrāciju, nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta un integrācijas pasākumiem, piedāvājot integrācijas un latviešu valodas kursus, kā arī apmācības speciālistiem, kas strādā ar mērķa grupu, žurnālistiem un redaktoriem, un koordinē trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. – 2020.gadam noteiktajam pasākumam "Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai sabiedrībā”.


Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītu projektu „Informācijas centrs iebraucējiem II”. Projekta mērķis ir nodrošināt koordinētu vienas pieturas aģentūras principa atbalsta sistēmu imigrantiem, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, sniedzot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem piecos Latvijas plānošanas reģionos. Projekta ietvaros profesionāli konsultanti sniedz bezmaksas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā izglītība, nodarbinātība, migrācija, juridiskie jautājumi, kā arī tiek nodrošināts psihologu atbalsts, informatīvā tālruņa līnija un tulku pakalpojumi.

 

Kontaktpersona

Kristīne Lipiņa, Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vecākā referente. Tālrunis: 67330317; e-pasts: Kristine.Lipina@km.gov.lv