Uzsaukuma CERV-2023-DAPHNE prioritātes
Dzimumvardarbība un vardarbība pret bērniem joprojām ir izplatīta visā ES, bet situāciju ir saasinājusi Covid-19 krīze un Krievijas iebrukums Ukrainā. Karš ir pievienojis jaunu dimensiju ar dzimumvardarbību konflikta zonās un situācijās. Seksuāla vardarbība pret civiliedzīvotājiem ir kara noziegums un starptautisko krimināltiesību pārkāpums. Starptautiskās organizācijas un iepriekšējie pētījumi uzsver, ka sievietes un meitenes, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, kā arī nepavadīti bērni un bērni no institūcijām, ir īpaši neaizsargāti pret visu veidu vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un cilvēku tirdzniecību gan savās mītnes zemēs, gan tranzītvalstīs, gan kur citur. Viņi meklē patvērumu un prasa īpašu atbalstu.
Pieaugot interneta un sociālo mediju izmantošanai, kiber vardarbība ir ļoti izplatīta un īpaši skar meitenes, kā arī sabiedriskajā dzīvē aktīvas sievietes, piemēram, politiķus, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus. Tas viņus apklusina un kavē viņu līdzdalību sabiedrībā.
Vēl viens briesmīgs ar dzimumu saistītas vardarbības veids ir kaitnieciskas prakses, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu sterilizācija un piespiedu aborts, piespiedu un bērnu laulības, kā arī ar godu saistīta vardarbība, kas ietekmē ievērojamu skaitu ES dzīvojošo upuru. Šīs prakses izskaušanai ir nepieciešami īpaši pasākumi un apmācība, kas ņem vērā kultūras, sociālo un/vai reliģisko kontekstu.
Joprojām galvenais ir cīnīties pret dzimumu stereotipiem kā ar dzimumu saistītas vardarbības pamatcēloņiem. Izpratnes veicināšanas kampaņas un visaptveroša seksualitātes izglītība ir svarīgas, lai stiprinātu sociāli emocionālās kompetences, empātiju un attīstītu veselīgas un cieņpilnas attiecības, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm bezpajumtniekiem vai migrantēm un LGBTIQ personām.
Lai cīnītos pret vardarbību pret bērniem visos tās veidos, ir jāstiprina integrētas bērnu aizsardzības sistēmas. Bērnu pakļaušana vardarbībai nopietni ietekmē bērna fizisko, psiholoģisko un emocionālo attīstību. Tas var ietekmēt viņu spēju apmeklēt skolu, sociāli sadarboties un attīstīties. Tas var izraisīt garīgās veselības problēmas, hroniskas slimības, paškaitnieciskas tieksmes, pat pašnāvību. Īpaši var tikt ietekmēti bērni neaizsargātās situācijās.
Pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā loma ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības pret bērniem novēršanā un apkarošanā. Šā uzaicinājuma vispārējais mērķis ir atbalstīt, dot pilnvaras un stiprināt neatkarīgas PSO, kas darbojas vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī cīņā pret dzimumvardarbību un vardarbību pret bērniem. Tas ir jādara, izmantojot starpnieka piešķirto finansiālo atbalstu (grantu).
Uzaicinājuma ietvaros tiek atbalstīts un finansēts ierobežots skaits starptautisku, nacionālu vai reģionālu dalībnieku/starpnieku, kas pārdalīs grantu (t.i., turpmāk izmaksās dotācijas) iespējami lielam skaitam aktīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) vietējā, reģionālā, valsts līmenī.
Starpniekiem ir jāpielāgojas šī uzsaukuma mērķiem, vērtībām un principiem. Sagaidāms, ka starpnieki sazināsies ar mazām un vietējām PSO, kas aktīvi darbojas dzimumvardarbības un/vai vardarbības pret bērniem un citām grupām novēršanas un apkarošanas jomā, tostarp organizācijām, kas atrodas attālos lauku apvidos. Tāpat sagaidāms, ka prioritāri tiks atbalstītas organizācijas, kam ir ierobežotāka kapacitāte un/vai piekļuve finansējuma avotiem.
PSO ir jāsaprot kā organizatoriska struktūra, kuras dalībnieki demokrātiskā procesā kalpo vispārējām interesēm un kas pilda starpnieka lomu starp valsts iestādēm un pilsoņiem. ES uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijās ir jāiekļauj visas nevalstiskās bezpeļņas struktūras, kuras ir bezpartejiskas un nevardarbīgas, veicina un aizsargā ES pamattiesības un vērtības.
Izmantojot šo uzsaukumu, ES finansējums atbalstīs un palīdzēs palielināt kapacitāti tādām neatkarīgām PSO, kuras aktīvi darbojas, lai novērstu un apkarotu: (1) visa veida ar dzimumvardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp migrācijas kontekstā; vardarbību ģimenē; visa veida vardarbību pret LGBTIQ personām; (2) visa veida vardarbību pret bērniem, tostarp bērniem migrācijas kontekstā; vardarbību pret riska grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, jo īpaši:
• sniedzot tādu atbalstu cietušajiem, kas pielāgots cietušo īpašajām vajadzībām, ieskaitot īpašu medicīnisku un psiholoģisku atbalstu, uz upuri un traumu orientētus (victim-centred and trauma-informed) pakalpojumus, piekļuvi valsts palīdzības dienestiem, piekļuvi tiesai, uzlabotu patversmju pieejamību, t.sk., visaptverošu atbalstu seksuālās uzmākšanās upuriem darba vietā;
• novēršot vardarbību, tostarp veicinot izpratni, apmācot profesionāļus, kuri varētu saskarties ar upuriem, un strādājot ar likumpārkāpējiem;
• cīnoties pret dzimumu stereotipiem kā dzimumvardarbības pamatcēloni;
• stiprinot bērnu aizsardzības sistēmu, ievērojot bērnu tiesības un veidojot bērniem draudzīgu atbalstu, uzlabot profilakses, aizsardzības un atbalsta pakalpojumus, iesk., starpdisciplināru sadarbību, (potenciālajiem) vardarbības upuriem/lieciniekiem un tiem, kam nepieciešama aizsardzība.
Pieteikumā jāiekļauj finansiāla atbalsta sniegšana trešajām personām. Priekšlikums jābalsta un tam jāpievieno rūpīgu attiecīgās valsts(-u) PSO vides, izaicinājumu, problēmu un vajadzību novērtējumu.