Eiropas Savienība ES Arhīvi
Izstādes ekspozīcija, foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija
Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija.

Atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, Rīgas Svētā Pētera baznīcā atklāta tai veltīta LNA dokumentāro liecību izstāde “Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO”, kas iepazīstina ar svarīgākajiem notikumiem un personībām šajā sarežģītajā darbā.

Atklāšanās pasākumā klātesošos uzrunāja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Šodien man bija tas gods piedalīties Latvijas Nacionālā arhīva veidotās izstādes atklāšanā. Tā veltīta Latvijas valsts ceļam uz Eiropas Savienību un NATO. Izstāde norit Rīgas Svētā Pētera baznīcā, kas ir simboliska izvēle, jo Pēterbaznīca gadsimtu gaitā simbolizējusi Latvijas eiropeisko orientāciju. Jau rīt, 1. maijā, mēs svinēsim Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai 20. gadadienu, kas bija lielākā paplašināšanās Eiropas vēsturē, izbeidzot gadu desmitiem ilgušo Eiropas sašķeltību. Tieši šobrīd, kad Ukrainu nemitīgi plosa Krievijas raķetes un frontes līnija atgādina Pirmā pasaules kara ainas, varam tikai pilnībā aptvert, cik stratēģiski nozīmīgs ir bijis Baltijas valstu lēmums pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Paldies visiem, kas strādāja pie šī mērķa īstenošanas dzīvē!”

Valdis Dombrovskis atgādināja, ka Latvija ir pilnvērtīgi izmantojusi dalības Eiropas Savienībā sniegtās iespējas – Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis no 42 % no ES vidējā 2004. gadā līdz 71 % no ES vidējā 2023. gadā. “Ir audzis mūsu iedzīvotāju dzīves līmenis un labklājība. Lai arī atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, Latvija tuvojas vidējam dzīves līmenim Eiropas Savienībā,” skaidroja Dombrovskis.

Valdis Dombrovskis uzsvēra Latvijas 10 gadus ilgo atrašanos Eiropas Savienības kodolā – eirozonā, kas ļāva panākt ne tikai Latvijas dziļāku integrāciju ES ekonomiskajā un monetārajā sistēmā, bet arī nostiprināt savu vietu Eiropas vienotajā tirgū, kas ir personu, kapitāla, preču un pakalpojumu brīvas kustības zona. Dombrovskis norādīja, ka, sākot no 2004. gada, kad desmit valstis pievienojās ES, vairāk nekā 2,7 miljoni jauniešu, to skaitā tūkstošiem Latvijas studentu, no šīm valstīm ir izmantojuši ERASMUS un ERASMUS+ programmas, lai studētu kādā no ES valstīm.

Uzrunu Valdis Dombrovskis noslēdza, sakot: “Skatoties rītdienā, Latvijai ir jāturpina iesāktais kurss, jākļūst vēl aktīvākai ES procesu ietekmēšanā, piedaloties 21. gadsimta globālo problēmu un krīžu risināšanā – vai tās būtu saistītas ar esošajiem vai nākotnes ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, klimata pārmaiņām, Eiropas ekonomikas konkurētspēju, vienmērīgu reģionu attīstību, sabiedrības novecošanos vai citiem jautājumiem. Šī izstāde rosina pārdomas par to, kādu mēs gribam redzēt Eiropu vēl pēc 20 gadiem. Noteikti – drošu, vienotu un plaukstošu. Gribam redzēt, ka Eiropas Savienība ir uzņēmusi jaunas dalībvalstis – to skaitā Ukrainu – un kļuvusi globāli stiprāka, konkurētspējīgāka, nesot līdzi Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes straujāku uzlabošanos un aizstāvot mūsu brīvības.”

Dombrovskis izteica pateicību Latvijas Nacionālā arhīva darbiniekiem par šīs izstādes veidošanu un ieguldījumu Latvijas vēstures saglabāšanā un novēlēja izstādei lielu apmeklētāju un interesentu pulku.

Atklāšanas pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis (2015–2019). Ar atmiņām par laiku, kad Latvija gatavojās kļūt par ES un NATO dalībvalsti un sasniedza šos mērķus, dalījās Ministru prezidenti Andris Bērziņš (2000–2002), Einars Repše (2002–2004) un Indulis Emsis (2004).

Izstādē apskatāmas arī dokumentārās liecības no Igaunijas Nacionālā arhīva, Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Kipras Republikas Iekšlietu ministrijas Preses un informācijas biroja un Varšavas Mūsdienu dokumentu arhīva. Izstādes radošā darba grupa – LNA ekspertes Meldra Usenko, Antra Mazūra, Alīna Samīte, mākslinieks Jānis Dubavs. Uz izstādes atklāšanu bija ieradušās kolēģes no Igaunijas Nacionālā arhīva – arhīvistes Mare Olde un Evi Tominga. Ar Igaunijas Nacionālo arhīvu un Lietuvas Centrālo valsts arhīvu izveidojusies cieša ilggadēja sadarbība Baltijas valstu jaunāko laiku nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem veltītu izstāžu veidošanā.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās orķes­tris “Rīga”, atskaņojot Jura Karlsona poēmu “Klusumā dzimstošās dzīvības balss” un Imanta Kalniņa 4. simfonijas pirmo daļu. Pie diriģenta pults bija orķestra mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Izstāde apskatāma Rīgas Sv. Pētera baznīcā no 2024. gada 1. maija līdz 26. augustam.

Pievienošanās ES līdztekus ceļam uz dalību NATO tika uzskatīta par Latvijas izdzīvošanas, drošības un ekonomiskās attīstības garantiju. Latvijas dalība ES un NATO nebūtu iespējama bez drosmīgām un atbildīgām nākotnes izvēlēm, ko veica Latvijas iedzīvotāji vēl pirms valstiskās neatkarības atgūšanas, tāpēc izstādē skatāmi arī nozīmīgākie Trešās atmodas laika notikumi. Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gada pavasarī simboliski noslēdza Latvijas integrāciju eiroatlantiskajās drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās.

Gadi, kas pavadīti Eiropas Savienības dalībvalsts statusā, paredz atbildību gan par nacionālās politikas formulēšanu un īstenošanu plašākā Eiropas kontekstā, gan par Eiropas Savienības definētām un izvēlētām politikām, kā arī par kopējās nākotnes izvēlēm.

 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Greiškalna,
sabiedrisko attiecību vadītāja
tālr. +371 27050171
e-pasts: ilze.greiskalna@arhivi.gov.lv