Vizuālā māksla
2017. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Helēna Heinrihsone, Rasa un Raitis Šmiti, Atis Jākobsons un Anna Ķirse

PURVĪŠA BALVAS NOMINANTI 2017.–2018. GADĀ

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, nominējusi piecus autorus:

 

* RASU ŠMITI un RAITI ŠMITU par izstādi “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bateriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo,” ekspertu izvēli paskaidro mākslas zinātniece Inese Riņķe.

 

* HELĒNU HEINRIHSONI par personālizstādi “Ar ūdenskrāsām” galerijā “Māksla XO” (03.08.–02.09.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Lai pilnībā atklātu mākslinieka radošo ieceri, akvarelis nav pateicīgākā tehnika, jo pieprasa perfektu amata prasmi un izcilu jūtīgumu. Helēnas Heinrihsones izstāde nerunā par pasaulē pašreiz uzmanības centrā esošiem “globāliem” jautājumiem – politika, klimats, konflikti –, bet apskata to it kā nenozīmīgo, bet tajā pašā laikā ikkatra cilvēka visaugstāk novērtēto – miera, laimes un harmonijas izjūtu, ko sniedz skaistais,” komentē mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

 

* ATI JĀKOBSONU un ANNU ĶIRSI par kopdarbu alternatīvās kamermūzikas festivālam “Sansusī” (11.08.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Aizlaistajā Susējas pamatskolas ēkā, kurp skatītāji nonāk cauri naktij un meža takām, iemitis nedefinējams notikums, kurā vīd atblāzmas gan no mistērijām un romantisma ēras masonu rituāliem, gan no 19. gadsimta otrās puses orientālisma un vēl tik nesenā new age. Tomēr vistrāpīgāk notikuma pieredzi varētu izteikt apgalvojums, ka Džons Faulzs romānā “Burvis” jungiāniešu izspēlētos arhetipu rituālus nevarētu iemiesot dzīvē veiksmīgāk nekā šis duets. Neticami rūpīgs un radošajos lēmumos izsvērts, izpildījumā nesteidzīgs un tēlu sistēmās pilnasinīgs darbs, kuru diemžēl nav iespējams adekvāti pārnest mākslas ekspozīciju zālei piemērotā izstādē,” uzskata kurators Kaspars Vanags.

Šo darbu veidojuši mākslinieks Atis Jākobsons un komponiste Anna Ķirse sadarbībā ar māksliniekiem Maiju Mackus, Niku Edušu un Bredu Neitensonu (Brad Nathanson).

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 16 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

Andreja Strokina, Germana Ermiča, Kaspara Vanaga un Venta Vīnberga projektu “Retina” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (26.08.–08.10.2017.) Jāpiebilst, ka eksperti īpaši izcēla šo darbu, atzinīgi novērtējot to, kā šie četri kungi risina sarunu par laikmetīgās mākslas neskaidrajām attiecībām ar attēlu un vizuālo mākslu kā tādu, bet, ņemot vērā faktu, ka viens no Purvīša balvas ekspertiem iesaistīts šai projektā, nolēma to neizvirzīt nominācijai, lai nepieļautu interešu konfliktu;

Edgara Vērpes personālizstādi “Intereses. Konflikts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (09.09.–22.10.2017.);

Andreja Granta izstādi fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas izstāžu sērijas “Ārup. Andris Grīnbergs” ietvaros (15.06.–25.06.2017.);

Santas Frances izstādi “Le Solitaire” RIXC mākslas galerijā (27.07.–26.08.2017.);

Ievas Epneres HD video un instalāciju “Zaļā skola” Survival Kit 9 festivālā (08.09.–01.10.2017.);

Helēnas Henrihsones izstādi “Lidojumā” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas izstāžu sērijas “Ārup. Andris Grīnbergs” ietvaros (10.08.–20.08.2017.);

Diānas Janušones izstādi “Nezināmie ļaudis” Valmieras muzejā (07.07.–02.08.2017.);

Reiņa Hofmaņa izstādi “UN” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (20.07.–20.08.2017.);

Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša izstādi “Mazsālīti garie gurķi” bijušajā tekstilfabrikā “Boļševička” (26.08.–0209.2017.);

Ginta Gabrāna projektu “SAN Holoportācijas centrs” Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē (09.09.–07.10.2017.);

Ivara Grāvleja performaci “Klusā daba” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas izstāžu sērijas “Ārup. Andris Grīnbergs” atklāšanā 2017. gada 13. jūlijā;

Andra Zēgnera projektu “Gaismā” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (07.07.–10.09.2017.);

Ata Jākobsona personālizstādi “The Bright Night of the Soul / Dvēseles gaišā nakts” LNMM Radošajā darbnīcā (08.09.–29.10.2017.).


EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ

Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle un mākslas zinātniece Inese Riņķe.

No 2017. gada 1. oktobra ekspertu komandā sākusi strādāt arī mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci Zani Onckuli, kura pieņēmusi jaunus profesionālus izaicinājumus ārpus Latvijas un darbu ekspertu grupā vairs nevarēja turpināt.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. 2017. gada 1. aprīlī Purvīša balvas nolikumā veiktas izmaiņas, nosakot, ka eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.

 

INTERNETA RESURSI:
http://www.lnmm.lv/
http://www.purvisabalva.lv/
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Purvīša balva
TWITTER: LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#lnmm
#PurvisaBalva

Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: (+371) 67 357527
F: (+371) 67 357520
E: pr.service@lnmm.lv
I: http://www.lnmm.lv/
Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs

Papildu informācija:
Arita Sila
“P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
GSM: (+371) 28 337073
E: arita.sila@prae.lv