Valsts pētījumu programma “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2023.-2026. gadam

Kultūras ministrija (turpmāk – KM) finansētās Valsts pētījumu programmas mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem, kultūras un radošajām nozarēm kā šo procesu īstenotājām un kultūras pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumiem Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) un Ministru kabineta 2023. gada 2. marta rīkojumu Nr. 101 Par valsts pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" 2023.–2026. gadam (https://likumi.lv/ta/id/339912-par-valsts-petijumu-programmu-latvijas-kultura--resurss-valsts-attistibai-20232026-gadam) 2023.gada septembrī noslēdzās valsts pētījumu programmas (turpmāk – VPP) “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” projektu pieteikumu atklātais konkurss.

VPP “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" projektu pieteikumu atklātā konkursa nolikums un tā pielikumi pieejami Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) interneta vietnēSaskaņā ar MK noteikumu 7. punktu projektu konkursu organizē  LZP, kā arī īsteno citas ar VPP administrēšanu un izpildes nodrošināšanu saistītas funkcijas.

Programmas kopējais finansējums 2023.-2026. gadam ir 1 433 800 eiro. Programmu finansē no KM valsts budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Noslēdzoties konkursam, piecas vadošās augstākās izglītības un kultūras mantojuma institūcijas Latvijā (Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas ir projekta pieteikuma iesniedzējs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI))  ir uzsākušas VPP “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” īstenošanu.

VPP “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” KM veidojusi sadarbībā ar Nacionālo kultūras padomi.

Vairāk informācijas par VPP “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” skatīt LZP tīmekļvietnē.

VPP projekts, tā partneri, mērķi, darba posmi un rezultāti

Projekts

Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai/CERS)” (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) (Cultural and creative ecosystem of Latvia as a resource for resilience and sustainability /CERS)

Projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS” finansē KM valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" 2023.–2026.gadam ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē LZP.

Vairāk informācijas par VPP projektu LKA mājas lapā: https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/valsts-petijumu-programmas/cers/

Projekta partneri

LKA (projekta vadītājs), JVLMA, LMA,  LNB,  LU LFMI.

Projekta ietvaros notiek starpdisciplināra institūciju sadarbība. Iesaistīti dažādu zinātnisko kvalifikāciju pētnieki: ar doktora grādu un dažādu (bakalaura, maģistra un doktora) līmeņu studējošie no trijām mākslu un kultūras universitātēm.

VPP projekta mērķis

Radīt starpdisciplinārā pieejā balstītas jaunas zināšanas par:

  1. izturētspējas izpausmēm kultūras  un radošās ekosistēmas aktuālajos procesos, īpaši izgaismojot kultūras piedāvājuma un pieejamības dinamiku klātienes un digitālajā vidē, kā arī sektora nodarbinātības un izglītības procesos;
  2. saiknēm ar vēsturiskajiem procesiem, īpaši izvērtējot padomju periodu, lai izprastu pašreizējo kultūras un mākslas situāciju;
  3. sociālās un ekonomiskās ietekmes izpausmēm sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

VPP uzdevumu izpilde projekta CERS sešos darba posmos

Programmas pieci uzdevumi un astoņi horizontālie uzdevumi tiks izpildīti sešos paralēli īstenotos darba posmos:

  1. Aktuālās kultūras un radošo nozaru attīstības tendences: kultūras piedāvājums un pieejamība (LKA, LMA, LNB, JVLMA);
  2. Aktuālās kultūras un radošo nozaru attīstības tendences: nodarbinātība, ieņēmumu veidošanas modeļi, izglītības piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam un tendencēm (LKA, LMA, LNB);
  3. Digitālo tehnoloģiju izpausmes dažādos kultūras un radošās ekosistēmas ražošanas cikla posmos un to ietekme uz kultūras patēriņa modeļiem (LKA, LMA, LNB);
  4. Latvijas kultūras un radošajam sektoram nozīmīgu vēstures procesu reprezentācija mūsdienu kultūrā (LU LFMI, LMA, JVLMA, LKA);
  5. Kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanas pieeju izstrāde (LKA, LMA);
  6. Projektu vadība un konsorcija partneru aktivitāšu sinerģija (LKA, LMA, JVLMA, LNB, LU LFMI).

Projekta CERS darba posmu seši mērķi

  1. Radīt jaunas zināšanas par daudzveidīga kultūras piedāvājuma veidošanu, kultūras un radošās ekosistēmas iesaistītajām dalībnieku grupām, šo procesu saistību ar kultūras pieejamību un iekļaujoša dialoga potenciālu ar kultūras atstumtības riskam pakļautajām grupām.
  2. Radīt jaunas zināšanas par nodarbinātības modeļiem un nestabilas nodarbinātības formām Latvijas kultūras un radošajam sektorā kopumā, konkrētās jomās, salīdzināt nodarbinātību privātajā un valsts sektorā; novērtēt mākslas/kultūras izglītības piedāvājuma atbilstību ilgtermiņa darba tirgus pieprasījumam; izstrādāt metodiku darba tirgus pieprasījuma mērīšanai, lai to pielāgotu kultūras un radošo nozaru un nodarbinātības modeļu specifikai.
  3. Radīt jaunas zināšanas par digitālo tehnoloģiju un digitālās plaisas ietekmi uz kultūras patēriņa paradumiem, par kultūras satura veidošanas, izplatīšanas un saglabāšanas procesiem un par ieņēmumu gūšanu no radošā darba, lai attīstītu Latvijas kultūras un radošajam sektoram operatoru digitālo briedumu un veicinātu transformatīvās izturētspējas stratēģijas šajā nozarē.
  4. Attīstīt jaunu zināšanu bāzi par padomju perioda vēsturiskajiem, t.sk. politiski ideoloģiskajiem procesiem, 1)kuriem ir paliekoša ietekme uz mūsdienu kultūru; 2) kas ir būtiski Latvijas kultūras un radošo nozaru ekosistēmas noturībai un sabiedrības ilgtspējai. Tas tiks darīts, fokusējoties uz kultūras un mākslas nozarēm raksturīgiem procesiem, kā arī apzinot kopīgas tendences vēstures izpausmēs mūsdienu kultūras kontekstā.
  5. Radīt jaunas teorētiskas un empīriskas zināšanas par Latvijas kultūras un radošajam sektora pašreizējo un iespējamo ieguldījumu sabiedrības un valsts ilgtspējīgā attīstībā; izstrādāt pieejas kultūras un radošajam sektora sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājību, veselību, izglītību un sociālo integrāciju, vidi un klimatu, kā arī inovācijām.
  6. Nodrošināt partneru pētniecības un akadēmiskās darbības integrāciju un sinerģiju, lai stiprinātu CERS starpdisciplinārās komandas konkurētspēju; veikt projektu noteiktā termiņā un finanšu ietvaros.

Galvenie rezultāti

  • Projekta ietvaros tiks iegūtas jaunas zināšanas, kas tiks iekļautas:
    • 76 zinātniskās publikācijās,
    • 8 monogrāfijās,
    • jaunos promocijas un maģistra darbos,
    • integrētas visu līmeņu kultūrizglītības programmās,
    • piedaloties 77 starptautiskās konferencēs.

Projekta ietvaros tiks izstrādāti 6 rīcībpolitikas ziņojumi, nodrošinot zināšanu pārnesi un iekļaujošu zinātnieku dialogu ar kultūras un radošo sektoru, stiprinot tā pašapziņu un izturētspēju.