“Dauderos” būs skatāma ārsta Sergeja Ņikuļšina fotogrāfiju izstāde “Vēsture kā dekorācija”

Sergeja Ņikuļšina melnbalto fotogrāfiju izstādes “Vēsture kā dekorācija” darbs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Rīgā, Zāģeru ielā 7) no šā gada 18. jūlija līdz 23. augustam būs aplūkojama ārsta Sergeja Ņikuļšina melnbalto fotogrāfiju izstāde “Vēsture kā dekorācija”.

Rīgā dzimušajam Sergejam Ņikuļšinam fotografēšana ir vaļasprieks, ikdienā viņš strādā par ārstu, ir Rīgas Stradiņa Universitātes docents un pētnieks. Taču dēvēt viņu par amatierfotogrāfu nebūtu īsti pareizi, jo viņa darbus raksturo ne tikai tehniskas kvalitātes, bet arī neapšaubāms stāsta dziļums.

Autors caur savas kameras fotoobjektīvu iepazinis un vērojis pilsētu vēsturiskos centrus un to dzīves ritmu tepat Latvijā, kā arī Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Krievijā, Dānijā, Čehijā un Francijā. Nesenais, pagātne un aizmirstība viņa darbos gan savstarpēji kontrastē, gan saplūst ar tagadni. Zināmu paradoksu viņš saredz tajā, ka mūsdienu cilvēki pilsētu vēsturiskās arhitektūras vidi uztver vien kā dekorāciju savai dzīvei, neapzinoties tās spēcīgo iespaidu uz tagadni un viņiem pašiem. Taču cilvēks šajā vidē neizbēgami ir vēstures kodēts pagājības apdzīvotājs.

Izstādē “Vēsture kā dekorācija” eksponētās fotogrāfijas tapušas dažādās Eiropas pilsētās, un tās vizuālais iespaids paspilgtināts, izmantojot dažādas melnbaltā foto apstrādes tehnikas.

Izstāde tapusi sadarbībā ar “DOM Interjera Studija”, un tās kuratore ir mākslas vēsturniece Marina Kravčenko – Latvijas Mākslas akadēmijas un Sanktpēterburgas Humanitārās universitātes absolvente, ilggadēja dizaina biroja “DOM Interjera Studija” un mākslas galerijas “DOMMCOM” vadītāja.

Kopā ar izstādes apmeklējumu muzejā var iepazīties arī ar citām tur izveidotajām ekspozīcijām.

 

Detalizētāka informācija:
Margarita Novikova
LNVM Dauderu nodaļas
krājuma glabātāja
Tālr. 67391780, 24865237
e-pasts: margarita.novikova@lnvm.lv

Olga Miheloviča
LNVM Dauderu nodaļas vadītāja,
tālr. 67392229, 22450364
e-pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv

facebook
twitter
www.lnvm.lv
www.latvijasgadsimts.lv

_______________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi saistīti ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu Latviešu muzeja izveidei. 1920. gada februārī kolekciju pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Muzejs plāno atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī, bet tā krājums izvietots jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir “Dauderi” un Tautas frontes muzejs.